ĪSUMĀ:
- Naukšēnos uzņēmēji norāda, ka ikdienā uz Valku nebrauc, bet Valmierā ir bieži.
- Arī Rūjienas pašvaldībā uzsver, ka reformā nav ņemta vērā reālā cilvēku pārvietošanās. Arī Rūjienas un Naukšēnu iedzīvotāji neapmierināti ar reformas risinājumu.
- Valkas novada vadītājs redz daudz kopīgu lietu Valkai, Naukšēniem un Rūjienai.
- Arī ekonomģeogrāfs Rūjienas un Naukšēnu pievienošanu Valkai dēvē par neloģisku.
- Naukšēnu un Rūjienas iedzīvotāji gatavi doties uz Rīgu protestēt.
Caur Valku uz Rīgu?
"Mēs neesam pret reformu, noteikti nē. Es pats personiski noteikti neesmu pret reformu, es uzskatu, ka reforma ir vajadzīga," vērtē uzņēmējs, SIA "Kunturi" valdes priekšsēdētājs Jurģis Krastiņš un pamato, kāpēc viņaprāt reforma ir vajadzīga. "Mēs esam gana neliela valsts, mēs nevaram atļauties tik lielu pārvaldību, man neliekas, ka vajadzētu katrā pagastmājā savu pagastveci un skrīveri un vēl un vēl," viņš stāsta. Taču ieraugot jauno novadu karti, kā atzīst uzņēmējs, pirmā doma, ka tas ir neizdevies joks, jo Rūjienas un Naukšēnu novadi iezīmēti kopā ar Valkas novadu, ar centru Valkā.
"Tad es sāku saprast, ka tas ir nopietni, ka tas vilciens ir iekustināts un nekāda joku dzīšana nav, kā es sākumā domāju, ka tas ir kāds aprīļa joks, kaut gan aprīlis jau ir pagājis. Es gribētu satikt to, kas to karti ir iezīmējis… Vai tiešām tad mums būs jābrauc aptuveni kādi 60 kilometri tālāk, uz Rīgu braucot, mums būs jāmet līkums, lai kaut ko nokārtotu Valkā? Jo uz Valku mums nav jābrauc ikdienā, pilnīgi noteikti nē. Tas ekonomiskais ceļš jau ved no šī te punkta Naukšēnos, viņš jau ved loģiski caur Valmieru, vai caur Rūjienu, Valmieru, Rīgu. Tātad tā ir ikdiena un ja Valkā es neesmu katru gadu iegriezies, tad Valmierā es esmu vismaz divas reizes nedēļā, pat vairāk," stāsta uzņēmējs.
To, ka Rūjienai ar Valku nav nekādas saistības – ne vēsturiskas, ne ekonomiskas atzīst arī uzņēmēja, SIA "Zaltes" saimniece Ilze Berga. Viņasprāt, tāpēc neloģiski ir veidot šādu pašvaldības modeli.
"Mūsu darbs un sadarbība ir ar visiem Valmieras, nu, teiksim, pakalpojumu sniedzējiem. Tas ir Valsts ieņēmumu dienests, tas ir Pārtikas veterinārais dienests, tā ir Darba inspekcija, tie ir dažādi arhīvi, juridiskās konsultācijas, Zemes dienests un tā tālāk un tālāk. Nu, tad mēs sākām domāt, kāda tad mums ir nepieciešamība pēc Valkas. Nu, nekāda. Cik tad pa ceļiem brauc transports? Tad iznāca, ka uz Valku brauc 320 mašīnas diennaktī, bet uz Valmieru – divi tūkstoši un pāri," stāta Berga.
Viņa arī vērtē, ka uzņēmējus piesardzīgus dara arī citi aspekti, ne tikai tas, ka jaunā novada centrs iezīmēts ne jau iedzīvotāju plūsmas virzienā, kā tas tika solīts gatavojot reformu:
"Painteresējoties, kā tad Valkai ir šai laikā gājis. Nu, gribētos domāt, ka viņi ir dzīvojuši plašāk, ar plašu žestu un viņiem pret valsti ir lielas parādsaistības. Nu, mūsu uzņēmēju doma ir tāda, mēs Rūjienas novadā un tāpat arī Naukšēnu novadā neesam sataisījuši pret valsti tādas parādsaistības. Tad jau, kad saiesim kopā ar Valku, tad mūsu iekrāto naudiņu pārdalīs arī viņiem par labu."
Savukārt, Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins, vērtējot jauniezīmēto novadu karti, pauž arī neizpratni, vai šajā gadījumā kartes izveidotāji nenonāk pretrunās, jo kā tad paliek ar visu solīto kritēriju ievērošanu: "Ja mēs skatāmies to, ko runā ministrs, ka ņems vērā gan pēc mobilā telefona datiem, kāda ir cilvēku tendence un plūsmas, gan pēc valsts iestādēm, kur atrodas, gan kādi ir cilvēkiem šie ieradumi, tad te pilnīgi runājam pretim. Mēs neskatāmies neko, mēs zīmējam. Tikai salīdzinām, ja mēs esam jaunajā Valkas novadā, mums ļoti līdzīga ir demogrāfiskā situācija ar lejupejošu līkni iedzīvotāju ziņā, bet par attīstības indeksu mēs esam solīti priekšā, kā attīstības centram."
Visi šie aspekti tad arī rosināja sanākt kopā abu novadu uzņēmējus, lai vienotos par turpmāko darbību un tika nolemts jautāt arī iedzīvotāju viedokli, lai viņi savu nostāju paustu ar parakstiem.
Reforma vieno Rūjienas un Naukšēnu novadu iedzīvotājus
Rūjienietis, mūziķis Arturs Gruzdiņš ir viens no 3173 Rūjienas un Naukšēnu iedzīvotājiem, kurš parakstījies pret pievienošanos Valkai. Ja abās pašvaldībās ir aptuveni 4500 iedzīvotāju, tad parakstījusies ir izteikti lielākā daļa. Un savā ziņā šis protests ir vienojis arī abus novadus.
"Man tas nekad nav paticis, bet vienmēr tā cīņa nelielā starp Rūjienu un Naukšēniem ir bijusi, bet tagad tā bēda ir vienojusi mūs visus, lai mēs neiekļūtu vēl lielākās šmucēs," saka Gruzdiņš.
Savā ziņā iedzīvotāju lielo aktivitāti var skaidrot arī ar rūjieniešu lokālpatriotismu, kādu neatrast citā mazpilsētā.
"Tas tā ir bijis vienmēr, mēs par savējiem esam krituši, kā par basketbolistiem, jo mums tas basketbols ir, bet izskaidrot to es nevaru, es arī brīnījos "X Faktora" laikā, es ļoti priecājos un biju pārsteigts…Nevienam jau nekā pret Valku, vai valcēniešiem, man ne tik, bet nu tas lokālpatriotisms mums ir tik milzīgs… Nu, šis ir tāds galējs solis, jo rūjienieši nav nekur līdz šim piketējuši. Visi vienmēr norij to kurkuli. Bet šis ir kaut kas tāds, ko nevar sagremot un kas jāspļauj ārā," stāsta Gruzdiņš.
Rūjienas ielās sastapt cilvēku, kas nebūtu parakstījies pret, ir gandrīz vai neiespējami.
"Es nesaskatu neko labu! Nu kas Valkai? Cik Valkai ir miljonu parādi? Kāpēc jāsaliek, kas teiksim, ir atspērušies no iepriekšējās reformas, tagad salikt kopā ar novadu, kuram ir miljoniem parādu!" saka kāds uz ielas sastapts iedzīvotājs. "Valka, es nezinu, kaut kādas baumas, ka viņa tāda diezgan pagrimusi, es nezinu, varbūt tās baumas, es tiešām nezinu, es nezinu, vai tur ir pat slimnīca, varētu būt, ka nav…Vairums un arī es domājam, ka mums labāk pie Valmieras, pierasts, arī uz slimnīcu mēs braucam uz Valmieru, kultūras pasākumi, vairāk uz Valmieru. Valmieras rajons mēs kādreiz bijām. 90% iedzīvotāji dienā braukā uz Valmieru, gan strādāt, gan tajā pašā laikā kārtot lietas, ja mēs kaut kam pievienojamies, tad tā ir Valmiera," skan vēl kāds viedoklis.
Valkas novada vadītājs redz vairāk līdzību, nekā problēmu
"Ja tā paskatās uz karti, tad viņi ir samērā līdzsvaroti šie novadi, un es domāju, ka arī Valkas novada uzzīmētā perspektīva kartē – es tur saredzu diezgan daudz loģikas," stāsta Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Loģiku jaunajās robežās Krauklis saredz pat vairākos aspektos – pirmkārt, visi trīs ir pierobežas novadi, tātad līdzīgas pierobežas problēmas, kuru risināšanā Valkai nenoliedzami ir savas iestrādes.
"Mēs esam ar igauņiem iemācījušies daudzas lietas darīt kopā, un tā ir laba iespēja, un gan Naukšēni, gan Rūjiena arī robežojas ar Igauniju, līdz ar to, tā ir papildus opcija, kā šo novadu attīstīt," stāsta Krauklis.
Valkas novada pašvaldības vadītājs norāda, ka novadiem ir arī kopējās problēmas, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanās.
"Kāda ir atbilde? Tās ir darba vietas, tie ir jauni mājokļi, lai šo te sākumā apturētu un pagrieztu pretējā virzienā, kas mums Valkā ir izdevies. Mūsu fiziskais iedzīvotāju skaits kāpj, diemžēl ne statistiskais, jo mums ir tas fenomens par reģistrēšanos Igaunijā, bet dzīvokļi ir pilni. Mēs beidzot redzam, ka mums bērnudārzā ir rinda un tiešām mums cilvēku skaits aug. Un tas jau ir svarīgi, ka mums ir vienādas rūpes, līdz ar to tev jādomā vienā virzienā, Valmieras novada rūpes ir pilnīgi citas, Valmiera ir maza Rīga, ar Rīgas un Pierīgas problēmām, pilnīgi citas lietas, kas jārisina, ne tas, kas mums. Kopīgo es saredzu vairāk nekā problēmas," stāsta Krauklis.
Savukārt kliedēt negatīvo priekšstatu par Valku tagad vēlas arī šī novada uzņēmēji, ar vietējā laikraksta starpniecību aicinot dumpīgos kaimiņu uzņēmējus tikties Valkā. Bet diezin vai ar to vairs būs līdzēts. Vēl jo vairāk tāpēc, ka rūjienieši un naukšēnieši ir pārliecināti, var karti iezīmēt citādi.
Pret Rūjienas un Naukšēnu pievienošanu Valkai arī ekonomģeogrāfs
"Šis te Rūjienas Valkas gadījums, nu, tas tiešām ir tāds, kas būtu jāpārskata, un es uzskatu, ka Latvijai labākais variants būtu rast Valkai izņēmuma statusu, bet neveidot neloģisku kaut kādu veidojumu," saka ekonomģeogrāfs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piesaistītais eksperts Jānis Turlajs, un arī viņš nav atbalstījis šāda novada izveidi.
"Valka ir vienīgais attīstības centrs, ap kuru nav pietiekami daudz iedzīvotāju, lai izpildītu kvantitatīvos kritērijus, Valka ir vienīgais gadījums, kur jāveic izņēmums, ņemot vērā tās situāciju, ka divas trešdaļas tās vēsturiskās pilsētas atrodas kaimiņvalstī, bet cik es zinu VARAM ministrijas kolēģi neguva atbalstu valdībā, īpaši Finanšu ministrijā. Un viņiem nācās veidot kaut kādu dīvainu veidojumu, kas tika piedāvāts, kā kompromisa variants, kā Zālama lēmums," skaidro Turlajs.
Īpašā statusa piešķiršana Valkai nozīmētu darbu ministrijām un ierēdņiem, lai rastu kopēju valodu ar Igaunijas pusi. Valkas novada vadītājs Krauklis, vērtējot šo risinājumu, stāsta, ka jau 20 gadus par to ir runāts, bet to neatbalsta ne Rīgā, ne Tallinā. Piemēram, par starpvalstu līgumiem, lai valcēniešiem nebūtu jābrauc uz Valmieras slimnīcu, bet varētu aiziet līdz kaimiņpilsētas slimnīcai, tiek runāts gadiem.
Ekonomģeogrāfs Turlajs arī bažījas, vai protesti Rūjienas, Naukšēnu un Valkas saistībā un nespēja rast te risinājumu, nenobremzē vispār reformas gaitu. Viņš vērtē, ka pašlaik nav pamata pārmetumus raidīt VARAM, bet gan ar prasību par iezīmēto robežu pārskatīšanu, vērsties citā adresē.
"Te būtu tiem neapmierinātajiem jāvēršas pie Finanšu ministrijas, visticamāk, lai rod šo izņēmumu Valkai, vai nu jāgriežas premjera līmenī un jāizskaidro šī situācija. Es arī esmu gatavs vēlreiz izskaidrot, kas ir tās blaknes, kas draud, ja būs šāds te, ja nu izlemj, ka negrib to izņēmumu, tad nemocīt, neveidot tādas dīvainas struktūras, bet skatīt, kā Valku pievienot pie Valmieras," norāda Turlajs.
Pašlaik naukšēnieši un rūjienieši paliek pie sava solījuma, ja iezīmētās robežas nemainīsies – būt ar protestiem un mēslu mucu Rīgā. Uzņēmējs Jurģis Krastiņš vēlreiz uzsver – tas nav protests pret reformu kopumā:
"Mēs esam lauksaimnieki, mums ir tehnikas un viss pārējais, lielas mucas ar lielām mašīnām, mēs varam šo to uz Rīgu aizvest… Skatīsim, ko darīt tālāk, es domāju, ka tik tālu neaizies, es neesmu revolucionārs, tas nav mans izpaušanās stils un vēlme, bet ja nevar pa labam, tad nāksies drusku savādāk."
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.
Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Tomēr VARAM izvēlējās izveidot jaunu Ulbrokas novadu. Tādējādi reformā būs 36 novadi. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir VARAM izstrādātajā reformas piedāvājumā, par ko reģionos notika sabiedriskā apspriešana.
Saeimas lēmums par reformas turpināšanu paredz līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.
