Plānots, ka starp šogad publicējamajiem dokumentiem būs VDK darbinieku telefongrāmatas, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, aģentūras statistiskā un alfabētiskā kartotēka. Šie dokumenti Totalitārisma seku dokumentēšanas centram jāpārvērš elektroniskā formā (PDF formā) un jānodod LNA līdz šā gada 3.decembrim. Arhīvs tam nodotos dokumentus publicēs savā mājaslapā līdz šā gada 31.decembrim.
Paredzēts, ka no nākamā gada maija publiskos arī citus VDK dokumentus, kurus publicēs pēc to digitalizēšanas.
Likums paredz, ka jāpublicē būs VDK aģentūras personas un darba lietu reģistrācijas žurnāli, no aģentūras aparāta izslēgto valsts drošības orgānu aģentu un rezidentu darba un arhīva lietas, nenotikušo vervēšanu materiālu reģistrācijas žurnāls. Tāpat tiks publiskotas Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības, Latvijas Komitejas sakariem ar tautiešiem ārzemēs dokumenti.
Pret publiskošanu – viens deputāts
Likuma grozījumus galīgajā lasījumā atbalstīja 71 Saeimas deputāts, pret tiem balsoja viens parlamentārietis – Arvīds Ulme no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS).
Vairāki deputāti atzina, ka likumprojekts nav pilnīgs un 4500 aģentu vārdu publiskošana ir viena piektā daļa no aģentiem, kuri vispār bijuši. Latvijā var izveidoties situācija, ka mazos aģentus tiesā, bet lielos ceļ godā, jo ne par visiem ir saglabājušies dokumeti.
Pret likuma pieņemšanu nobalsojušais deputāts Ulme no Saeimas tribīnes skaidroja, ka viņa aģenta kartīte esot sastādīta fiktīvi.
"Praktiski šie čekas maisi ir atstāti, lai mēs savstarpēji viens otru plosītu. Vairākus mēnešus pirms mums "čekas maisus" atdeva, bija no Maskavas ieradušies attiecīgie drošības komitejas darbinieki un savāca kartotēku un aizveda uz Maskavu, kur tā šobrīd glabājas nevis maisos, bet uz plauktiņiem."
Tikmēr pie frakcijām nepiederošais deputāts Ringolds Balodis, kurš šajās vēlēšanās kandidēs no Nacionālās apvienības saraksta, atzīmēja: "Ir skaidrs, ka bieži vien tie cilvēki būs divdomīgā situācijā sabiedrības acīs. Piemēram, [dzejnieks Jānis] Rokpelnis, kurš atzīstas, ka viņš ir čekists, bet viņam lietas nav. Vai arī citi gadījumi, piemēram, cilvēki no mākslinieku rindām, kuri nemaz nezināja, ka viņi ir sadarbojušies.
Taisnību mēs nekad neatradīsim, kartotēka nav pilna. Bet galvenais mērķis – izbeigts ceturtdaļgadsimta ilgais gājiens uz nekurieni."
Bez ierobežojumiem pieeja par VDK aģentiem
Likuma izmaiņu mērķis ir "radīt iespēju informēt sabiedrību par Latvijas okupācijas periodā valdījušo totalitāro režīmu, totālo sabiedrības kontroli, šā režīma darbības mehānismu un instrumentiem, kā arī veicināt sabiedrības spēju atpazīt šā režīma sekas, tās pārvarēt un turpināt Latvijas kā demokrātiskas valsts attīstīšanu, nodot Latvijas valsts rīcībā esošos VDK dokumentus atklātībā sabiedrībai".
Likumprojekts noteic, ka VDK darbinieku, informatoru un ar VDK darbību saistīto amatpersonu personas dati, tai skaitā tie, kas norāda uz etnisko izcelsmi, piederību politiskajai organizācijai, arodbiedrībai un reliģisko pārliecību, būs publicējami pilnībā.
VDK dokumenti ir daļa no nacionālā dokumentārā mantojuma, kas jānodod mūžīgai glabāšanai kā nedalāms kopums un kuriem jābūt publiski pieejamiem pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā, likumprojekta anotācijā atzīmēja tā autori.
Nosakot VDK dokumentu glabāšanu un izmantošanu, likumprojekts paredz, ka
Latvijas Nacionālajā arhīvā bez ierobežojuma būs pieejami tie VDK dokumenti, kas nesatur informāciju par cietušajiem un trešajām personām.
Proti, personām, kuras nav VDK darbinieki, informatori un ar VDK darbību saistītās amatpersonas.
Jābūt zinātniskiem komentāriem un skaidrojumiem
Publicējot dokumentus, kuros minēti VDK darbinieki, informatori un ar VDK darbību saistītās amatpersonas, Latvijas Nacionālajam arhīvam zinātniskajos komentāros un skaidrojumos būs jāsniedz arhīva rīcībā esošā papildu informācija par personas notiesāšanu vai attaisnojošu spriedumu, vai apsūdzību lietās par noziegumiem pret cilvēci, genocīdu, kara noziegumiem, noziegumiem pret valsti, teikts likumprojektā.
Savukārt tie VDK un netieši ar VDK saistītie dokumenti, kuri satur informāciju par cietušajiem vai trešajām personām, būs ierobežotas pieejamības dokumenti, kurus varēs izmantot zinātniskās, vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām, paredz likuma grozījumi.
Tāpat likumā paredzēts noteikt, ka persona, kura pieprasa informāciju no Latvijas Nacionālā arhīva, ir atbildīga par šīs informācijas, tostarp personas datu, izmantošanu.
Par likuma izsludināšanu vēl jālemj Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
KONTEKSTS:
Saeima jau 2014.gada maijā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir, pēc šā gada 31.maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā. VDK zinātniskās izpētes komisija gan ne reizi vien norādījusi uz šķēršļiem, lai strādātu ar Satversmes aizsardzības birojā (SAB) glabātajiem "čekas maisiem". Tikmēr valsts vadītāji «čekas maisu» pētniekiem pārmeta nesadarbošanos ar SAB.
Pērn beigās Nacionālā apvienība (NA) nāca klajā ar likumprojektu, kas paredzēja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošos "čekas maisus" pārcelt uz arhīvu. Tādējādi NA piedāvāja novērst šķēršļus VDK dokumentu izpētei.
