Piemēram, Sarkandaugavas ielā ceļa zīmes stabs kā nomērīts atrodas ietves vidū, bet Satiksmes departaments uzskata, ka viss ir kārtībā, un aizbildinās ar normatīvajiem aktiem.
Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Lelde Rudzika skaidroja, ka ceļa zīmes izvieto saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un reizēm tās tiešām ir izvietotas ietves daļā, bet, “ja ietve ir pietiekami plata un var pa vienu pusi vai otru pusi apiet zīmei apkārt, tad tas nav traucēklis un šī zīme var saglabāt šo vietu”.
Līdzīgi uzstādītas zīmes Rīgā sastopamas teju ik uz soļa, arī šaurajās Vecrīgas ietvēs.
“Es esmu redzējis, ka riteņbraucējs šajā stabā arī iebrauc, un nevajadzētu būt tā, ka ceļazīme, kuras uzdevums ir uzlabot situāciju, regulēt satiksmi, tomēr traucē un it sevišķi traucē gājējiem, traucē riteņbraucējiem,” norādīja satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis.
“Tas ir jautājums par atbildību un gribēšanu uzbūvēt ērtu ielu, ērtu vidi, kur mums visiem pārvietoties,” uzsvēra eksperts.
Zīmi ar visu stabu varētu taču pārvietot pie brauktuves malas vai arī pie ēkas fasādes. Ir arī labi piemēri, piemēram, stabiņš zālājā ar izvirzījumu, un tad zīme nevienam netraucē.
“Labs pilsētas plānošanas un organizēšanas piemērs ir tas, ka mēs zīmes varam izvietot uz fasādēm, ar šiem izvirzījumiem mēs varam izvietot speciālas konstrukcijas ceļu stabus, kur tomēr izvieto tā, ka zīme ir attiecīgajā vietā, tā ir ļoti labi redzama, bet tas zīmes stabs netraucē nevienam,” norādīja Irbītis.
Satiksmes departamenta parstāve stāstīja, ka situāciju pakāpeniski uzlabo un jaunajos projektos tam pievērš uzmanību, lai ceļazīmes nebūtu ietvju vidū.
Bet Vecrīgā, kur ietvju platums vietām pat nav metrs, reizēm var būt ceļazīme pa vidu, taču “Vecrīga ir dzīvojamā zona un, ja nebrauc transportlīdzeklis, tad tas nekas, ja sanāk šo zīmi apiet pa ielas braucamo daļu. Principā, tas nekas, ka tur tā zīme varbūt traucē uz ietves,” sacīja Rudzika.
Viņa arī norādīja, ka “stiprināt zīmes pie vēsturiskajām ēkām arī varbūt nebūtu gluži pareizākais risinājums”.
Irbītis savukārt sprieda, ka šādas zīmes ietves vidū “kāds uzprojektēja, kāds apstiprināja un kāds to uzbūvēja. Tātad jebkurš no šiem cilvēkiem varēja pievērst uzmanību, galu galā parunāt ar projektētāju – klausies, varbūt pamainām kaut ko. Tas, kurš būvēja, tas varēja padomāt loģiski, nevis tikai vadīties pēc papīra – papīrā tā ir un es tā daru”.
“Vienmēr ir risinājums, kā izdomāt to, lai šī zīme netraucē,” uzsvēra Irbītis.
Satiksmes departamentā gan apgalvoja, ka pētot citu Eiropas valstu piemērus, kā šīs zīmes izvieto vecpilsētā.
“Tās zīmes, kas atrodas ietvju vidū, tās ir iepriekšējos laika periodos uzstādītas, un tāpēc ir tāda situācija,” atzina Rudzika.
Viņa sacīja, ka iedzīvotāji var ziņot par problēmzonām, kuras departaments var apsekot un meklēt risinājumus, bet plānveidīgi apsekot visas ielas un ceļazīmes departaments pašlaik negrasās.
