Kontrabandisti organizē iekļūšanu Latvijā
Lielākais robežas pārkāpēju pieplūdums Latvijā fiksēts augusta sākumā, kad Lietuva slēdza savu robežu. Taču pirmās grupas caur Baltkrieviju Latvijā iekļuva jau jūnija beigās.
Kopā Latvijā izdevies ierasties teju četriem simtiem migrantu. Gandrīz visi ir Irākas pilsoņi. Puse ir vīrieši, 21% – sievietes, 29% – bērni. Teju visi Latvijai lūguši patvērumu. Viņu pieteikumu izskatīšana prasīs mēnešus.
Viens no robežas pārkāpējiem ir irākietis Omārs, ko LTV raidījums sastapa patvēruma meklētāju centrā Muceniekos. Viņš Latvijas–Baltkrievijas robežu šķērsoja jūlija vidū.
Jaunais vīrietis Irāku esot pametis savas drošības dēļ. Omārs nevēlas seju rādīt kamerai, jo kā tulks palīdzējis dažādu valstu militārajiem spēkiem cīņā ar ''Islāma valsti''.
“Es samaksāju 15 000 dolāru,” viņš atbild, vaicāts, cik izmaksājis ceļš līdz Latvijai. Omārs Irākā sameklējis kontrabandistu, lidostā nodevis viņam naudu. Vispirms lidojis uz Maskavu, tad caur Sanktpēterburgu un Baltkrieviju 10 cilvēku grupā devies uz Latviju.
“Visu organizēja kontrabandists. Man ne par ko nebija jāuztraucas. Mēs braucām ar automašīnām, brīžiem gājām. Mēs, piemēram, gājām septiņas stundas pa mežu. Tas bija garš ceļš. (..) Kad satiku Latvijas robežpatruļu, viņi bija droši, ka es ienācu no Baltkrievijas,” viņš stāsta.
Migranti dienas pavada robežjoslā
Šovasar pāri Baltkrievijas robežai – sākumā Lietuvā, pēc tam Polijā un Latvijā – ieradušās iepriekš nepieredzētas robežas pārkāpēju masas, pamatā no Irākas. Pēdējās nedēļās krīze ieguvusi jaunu formu. Migrantu grupas vairs netiek laistas pāri robežām. Tādēļ ārzemnieki, kas nelegāli vēlas iekļūt Eiropas Savienībā, tagad stundas, pat dienas pavada uz uzartas joslas starp valstu robežstabiem un robežsargiem. Vairākkārt fiksēts, kā baltkrievu robežsargi viņus ar spēku dzen pāri robežai.
“Pašlaik ir kādas astoņas grupas, kas atrodas uz robežas un netiek ne uz vienu, ne otru pusi,” stāsta Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis. Robežsargi cenšas šos cilvēkus nodrošināt ar pārtiku un apģērbu.
Izņēmuma kārtā, piemēram, saslimušos Latvijā tomēr ielaiž. Kopā tās ir 25 personas kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas.
Pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā un Saeimā apstiprinātā taktika ļāvusi novērst 476 nelikumīgus robežas šķērsošanas mēģinājumus. Tikmēr no vairākām organizācijām izskanējuši pārmetumi, ka, neļaujot Latvijā prasīt patvērumu, tiek pārkāptas cilvēktiesības. Augstākās valsts amatpersonas gan ir vienisprātis, ka šāda rīcība pret Baltkrievijas īstenoto hibrīdkaru ir pareiza.
“Latvijas robežas nostiprināšana, Latvijas nacionālā drošība ir absolūti pirmajā vietā,” pirms nedēļas pauda Valsts prezidents Egils Levits un norādīja, ka migranti, ja vēlas, var prasīt patvērumu Baltkrievijai.
Baltkrievija gan nav ieinteresēta paturēt migrantus, kurus pie sevis uzaicinājusi kā tūristus. Neskaitāmas tūrfirmas irākiešiem reklamē izdevīgus ceļojuma piedāvājumus. Vēl nesen pat divas Irākas aviokompānijas nodrošināja tiešos lidojumus starp Bagdādi un Minsku. Tagad reisi ir apturēti.
Robežas pārkāpēju plūsma ir mākslīgi radīta no Baltkrievijas
“Muciniekos” sastaptais irākietis stāsta, ka vēl pirms diviem gadiem tos, kas mēģināja caur Baltkrieviju šķērsot Eiropas Savienības robežu, ķēra, ieslodzīja un sūtīja atpakaļ. Tagad situācija ir diametrāli pretēja. Viņam pašam ceļš izmaksāja ļoti dārgi, bet viņa paziņām krietni lētāk.
“Bija tik viegli iegūt Baltkrievijas vīzu. Tikai par 20 dolāriem. Par 600 dolāriem varēja nopirkt paku ar lidmašīnas biļetēm, automašīnu septiņām dienām, vīzu. Tas bija piedāvājums, kas nekad iepriekš nebija bijis,” stāta Omārs.
Šogad maijā, kad Baltkrievijai draudēja kārtējās sankcijas, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko brīdināja Eiropas Savienību, ka vairs neķers uz tās robežas narkotikas un migrantus. Jau migrantu krīzes pilnbriedā arābu telekanālam Lukašenko apgalvoja, ka neesot faktu, ka Baltkrievija to veicinātu, bet viņa teiktajā varēja saklausīt šantāžas elementus.
“Darbs uz robežas, aizsardzība no narkotikām, nelegālām ieroču piegādēm un migrācijas, tā ir liela nauda. Ja jūs gribat, lai mēs jums [Eiropas Savienībai] palīdzētu, tad nemetiet mums cilpu ap kaklu,” sacīja Lukšenko.
Latvijas iekšlietu struktūrās nešaubās, ka robežas pārkāpēju plūsma ir mākslīgi radīta no Baltkrievijas iestāžu puses.
Ir piefiksētas dažas personas, kas, iespējams, palīdzējušas robežas pārkāpējiem Latvijas pusē. Robežsardzes priekšnieka vietnieks Ruskulis atklāj, ka divi Igaunijas pilsoņi apcietināti aizdomās par nelegālo robežas pārkāpēju sagaidīšanu Latvijā, lai transportētu viņus dziļāk Eiropas Savienībā.
Pagaidām nav signālu, ka saspīlējums uz robežas tuvākajā laikā mazināsies. Latvijas–Baltkrievijas robeža ir ļoti pateicīga pārkāpējiem, jo robeža tikai atsevišķos posmos ir labi pārskatāma, bet nožogojuma nav. Tādēļ valdība un Saeima lēmusi paātrinātā kārtā šogad uzstādīt dzeloņstiepļu žogu 37 kilometros no kopējiem 173 kilometriem.
