ĪSUMĀ:
- Šajā gadā ceļu sakārtošanai ieplānoti 250 miljoni eiro – aptuveni tikpat, cik pērn.
- Šogad ir mazāks ES fondu, bet lielāks – valsts budžeta finansējums.
- LVC darbus šogad plāno veikt līdzīgā apjomā kā pērn – kopumā tie plānoti 101 objektā.
- Būtiskākie darbi plānoti uz "Sēnītes", Jūrmalas un Liepājas šosejas.
Tostarp 45 remontdarbi plānoti reģionālajos ceļos, desmit – galveno valsts ceļu posmos, 20 – valsts vietējo autoceļu posmos. Salīdzinājumam pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru (km) kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 kilometriem (km) autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.
LVC sniegtā informācija liecina, ka būvdarbi plānoti arī uz 42 tiltiem, no kuriem 30 būs jauni objekti, bet 12 – pārejošie objekti no 2019. gada. 13 tilti tiks pārbūvēti, bet četri tilti – izbūvēti no jauna. Darbi šogad noritēs arī uz desmit pārvadiem Vidzemes šosejas "Sēnītes" mezglā. Būvdarbus uz Vidzemes šosejas (A2) abām brauktuvēm posmā no Garkalnes līdz "Sēnītei" (25,50.-39,40. km) un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no "Sēnītes" līdz tiltam pār Gauju (0,00.-1,65. km) plānots pilnībā pabeigt līdz šā gada novembrim.
"Būtiskākie darbi tie paši, kas pagājušajā gadā – ir jāpabeidz "Sēnītes" šoseja, ir jāpabeidz Jūrmalas šoseja. No valsts galvenajiem ceļiem arī tiks sakārtots posms Liepājas šosejā – tas, kas iet cauri Saldum. Uz Jelgavas šosejas tiks sakārtots posms, kas iet no Dalbes līdz Jaunolainei virzienā uz Rīgu. Tāpat Rēzeknes šoseja, Rēzeknes apvedceļš un vēl vesela virkne [darbu] reģionālajos ceļos," telefontervijā Latvijas Radio stāstīja Lange.
Lielākie būvdarbi 2020. gadā notiks šādos autoceļu posmos:
- A2 Rīga - Sigulda - Igaunijas rob. (Veclaicene) abas brauktuves un A3 Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka), pārejošais objekts no 2019. gada
- A10 Rīga - Ventspils, abas brauktuves un nobrauktuves uz A5 km 13.41.- 19.25., pārejošais objekts no 2019. gada
- P35 Gulbene - Balvi - Viļaka km 2.14.-12.68., pārejošais objekts no 2019. gada
- P30 Cēsis - Vecpiebalga - Madona km 49.06.-61.13., pārejošais objekts no 2019. gada
- P95 Jelgava - Tērvete - Lietuvas robeža (Žagare) km 28.36.- 43.55., pārejošais objekts no 2019. gada
- P108 Ventspils - Kuldīga - Saldus km 3.93.- 24.86., pārejošais objekts no 2019. gada
2020. gadā plānots izsludināt pārbūves darbu projektēšanu šādos ceļu posmos:
- P34 Sinole - Zeltiņi - Silakrogs (Gaujā noslīdenis) km 0,11.-0,37.
- A6 Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža (Patarnieki) km 51,30.-56,70.
- A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte) km 6,98.- 21,77.
- A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte) abas brauktuves km 35,50.- 40,85.
- A2 Rīga - Sigulda - Igaunijas rob. (Veclaicene) abas brauktuves km 39,40.-46,10.
- P14 Umurga - Cēsis - Līvi km 21,99.-34,92.
- P35 Gulbene - Balvi - Viļaka - Krievijas robeža (Vientuļi) km 17,59 - 32,44
Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības (ES) fondiem – 37,3 miljoni eiro. Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs ES fondi.
"No kilometru viedokļa mēs strādāsim apmēram uz tādu pašu apjomu kā pagājušajā gadā, un arī finansējums mums pēc būtības ir tāds pats kā pagājušajā gadā. Mainās tikai finansējuma struktūra," teica Lange.
Proti, šajā gadā lielāks finansējums ir paredzēts valsts budžetā, bet mazākā apjomā plānots ES finansējums.
Lange noraidīja biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" vadītāja Andra Bērziņa teikto, ka šajā gadā uz ceļiem tikšot paveikts ievērojami mazāk darbu, kā dēļ daļa ceļu remontos iesaistīto strādnieku zaudēs darbu.
"Šajā gadā es to neredzu. Protams, jautājums ir par to, kas notiks 2021., 2022. un nākamajos gados, kas būs kopumā ar finansējumu – cik daudz šis finansējums būs pieejams, kas būs ar Eiropas Savienības fondu objektiem, bet īstermiņā es to neredzu," sacīja Lange.
LVC informēja, ka valsts autoceļu tīkla būvniecības objektos veiktās kvalitātes pārbaudes un testi parāda, ka būvdarbu kvalitāte gadu no gada uzlabojas, tomēr atsevišķas neatbilstības tiek konstatētas. Ceļu laboratorija 2019. gadā kopumā ir ņēmusi 2876 paraugus un veikusi 11 002 testus, veicot mērījumus uz 6 780 km valsts autoceļu.
Šobrīd ir novērtēti 53 objekti, kuros 2019. gadā pabeigti darbi. Septiņos objektos piemērots cenu samazinājums kopumā 15 881 eiro apmērā, kā arī piemēroti 32 līgumsodi kopumā par 47 651 eiro.
Būvdarbu kvalitātes garantijas termiņš pagarināts diviem līgumiem nepietiekama asfaltbetona sablīvējuma dēļ: Ventas tilta atjaunošana (P123) un autoceļš Jelgava-Iecava (P93) (3.27-8.94 km). Būvniekiem būs jāveic pārbūve autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri (P32) posmā 61.27-71.27 km saistībā ar neatbilstoša poru satura asfaltbetonu dilumkārtā.
Lange stāstīja, ka LVC kopā ar Satiksmes ministriju pašlaik strādājot pie ceļu pārvaldības modeļa.
Ar plānošanas reģioniem arī sākta diskusija par to, lai pašvaldības uzņemtos rūpes par plašāku ceļu tīklu, sacīja Lange,
norādot, ka pieredze liecina – jo attīstītāka valsts, jo mazāk ceļu ir tās pārziņā.
LVC vadītājs arī atzina, ka saistībā ar silto ziemu tiks ietaupīts finansējums ceļu tīrīšanai. Piemēram, pērn janvārī iztērēti 9,8 miljoni eiro, bet šogad janvārī ceļu, lielākoties grants ceļu uzturēšanai būs izlietoti ap četriem miljoniem. Ietaupītā nauda tikšot novirzīta grants ceļu uzturēšanai vasarā.
