Astoņas EP deputātu vietas Latvijā ieguvuši pieci no 16 vēlēšanām reģistrētajiem deputātu kandidātu sarakstiem. Trīs deputātu kandidātu saraksti - "Jaunā Vienotība", "Saskaņa", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) ieguvuši katrs pa divām EP deputātu vietām, bet "Attīstībai/Par!" un Latvijas Krievu savienība – katrs vienu deputāta vietu.
EP no Latvijas ievēlēti šādi deputāti – Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība"), Andris Ameriks, Nils Ušakovs ("Saskaņa"), Dace Melbārde, Roberts Zīle (NA), Ivars Ijabs ("Attīstībai/Par!") un Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība).
Centrālā vēlēšanu komisija secinājusi, ka vēlētājiem ir liela interese nobalsot ērtākajā, nevis deklarētajā iecirknī, tādēļ uz nākamajām vēlēšanām, kas notiks pēc diviem gadiem vēlot pašvaldības, varētu būt iespēja attiecīgajā pašvaldībā, vēlēt jebkurā iecirknī.
Komisija vēl analizējot, kādēļ aizvadītajās Eiroparlamenta vēlēšanās sistēmas kļūmes dēļ vēlētājiem gandrīz dienu nebija iespējas nobalsot izvēlētajos iecirkņos. Par tikko kā notikušajām vēlēšanām CVK ir saņēmusi divas sūdzības. Vienā no tām tika izteikta prasība rīkot papildus vēlēšanas, bet otrā pārskaitīt visas nodotās balsis. Abas sūdzības CVK ir noraidījusi.
Vienlaikus partiju apvienība "Latviešu Nacionālisti" Eiroparlamenta vēlēšanas Latvijā uzskata par neleģitīmām un ir iesniegusi prasības pieteikumu tiesā,
informēja apvienības valdes priekšsēdētājs Andris Rubins.
Apvienības pārstāvji CVK, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei pārmet nolaidību, jo puse vēlētāju nesaņēma vēstules par saviem vēlēšanu iecirkņiem, savukārt iepriekšējā balsošanā netika nodrošināta iespēja nobalsot jebkurā iecirknī.
"Šī nekārtība, kādā tika organizētas vēlēšanas rupji pārkāpj ikviena tiesības zināt savas tiesības būt vienlīdzīgiem likuma un tiesas priekšā likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts darbībā," teikts pieteikumā. "Latviešu Nacionālisti" vēlas, lai tiesa vēlēšanu rezultātus atceļ, uzliekot par pienākumu CVK rīkot jaunas, atkārtotas EP vēlēšanas 2019.gadā.
Vēlēšanās saņemtas 473 260 derīgas vēlēšanu aploksnes un 470 460 derīgas zīmes.
No visām zīmēm 387 175 jeb 82,3% zīmju bija grozītas – tādas, kurās vēlētāji izdarījuši vismaz vienu atzīmi "+" vai svītrojumu. Salīdzinot ar 2014. gada vēlēšanām, grozīto zīmju īpatsvars nav būtiski mainījies - 2014. gada EP vēlēšanās tika saņemti 83,3% grozītu vēlēšanu zīmju.
Vēlēšanu aplokšņu skaits, kurās nebija derīgu zīmju, šoreiz veido 2801 jeb 0,6% no derīgo aplokšņu kopskaita. Šajā skaitā ietilpst tukšas vēlēšanu aploksnes, vēlēšanu aploksnes ar dažāda satura zīmēm, saplēstām zīmēm vai cita apgabala zīmēm.
EP vēlēšanas Latvijā notika šā gada 25. maijā, un tajās piedalījās 474 390 jeb 33,5% balsstiesīgo iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2014. gada vēlēšanām, vēlētāju aktivitāte pieaugusi par 3,3 procentpunktiem. Salīdzinājumam - 2014. gada EP vēlēšanās piedalījās 445 225 jeb 30,2% vēlētāju.
