Kā uzrauga ieslodzītos
Latvijas Radio atrodas vienā no lielākajām ieslodzījuma vietām – Rīgas Centrālcietumā, kurā ir gandrīz 900 ieslodzīto.
"Šobrīd mēs atrodamies vienā no Rīgas Centrālcietuma korpusiem, konkrēti vecākā korpusa uzrauga dežūrtelpā. No šīs telpas vecākais uzraugs organizē un kontrolē darbu korpusā," ar Centrālcietuma darbinieka ikdienu iepazīstina iestādes priekšnieka dežūrējošais palīgs Ēriks Līcis. Viņš dienestā ir jau vairāk nekā 20 gadus. Esam apcietināto korpusā.
"Darbs grūts tā apstākļa dēļ, ka ieslodzītie ir izvietoti kamerās, un starp kamerām viņi ir izolēti. Viņi savā starpā nedrīkst satikties, jo var būt tā, ka viņiem ir, teiksim, būtiskas domstarpības. Civilā dzīvē varbūt liekas – kas tad tas ir vienkārši izvest pastaigā. Process ir darbietilpīgs. Ir jāatver konkrētās kameras durvis, ieslodzītie tiek izlaisti no kameras, tiek pārmeklēti. Ieslodzītos aizved uz pastaigu laukumu, tas tiek aizslēgts. Tad jāiet pakaļ nākamajai kamerai. Ņemot vērā ieslodzīto skaitu un kameru skaitu, tas ir ļoti laikietilpīgs pasākums," stāsta Līcis.
Tālāk dodamies uz pastaigu laukumu.
"Mums ir ļoti daudzu kategoriju ieslodzītie. Šis pastaigu laukums ir domāts tieši apcietinātām personām, kurām pēc normatīvajiem aktiem noteikta dienā ne mazāk kā viena stunda ikdienas pastaigai. Ieslodzītie tiek izvesti no kamerām, kameru sastāvu nemainot. Katra kamera pastaigājas ar saviem kameru biedriem vidēji stundu dienā. Vidēji katrs pastaigu laukums mums ir ap 15 kvadrātmetru. Ir mums arī lielāki pastaigu laukumi. Tas ir atkarīgs no ieslodzīto skaita kamerā," saka iestādes priekšnieka dežūrējošais palīgs.
Tā ir ierobežota telpa, un pāri tai ir metāla siets un restes.
"Cietumā īpašas ērtības neatradīsi, sevišķi, ja jūs esat apcietinātā persona vai notiesātā persona zemākā pakāpē, tad tā ikdienas pastaiga ir ļoti skopa," atzīst Līcis.
"Redzējāt, kā ieslodzītie pārvietojas pa korpusu. Šobrīd tika vesti no īslaicīgās satikšanās. Varat pievērst uzmanību, ka cietumā strādā ļoti daudz sieviešu, tai skaitā arī uzraudzības amatos. Pamatā tas saistīts ar to, ka ir zināmas problēmas nokomplektēt uzrauga sastāvu ar vīriešu personālsastāvu," atklāj iestādes pārstāvis.
Pirms darba iziet apmācības
Ieslodzījuma vietu pārvaldē kopumā strādā aptuveni 2300 darbinieki. Pērnā gada nogalē vakanti bija 400 amati. Īpaši trūkst psihologu, uzraugu un apsargu. Iemesls brīvajiem amatiem – atalgojums. Tāpat pārvalde plāno mainīt strādājošo darba laiku no 12,5 stundu maiņas uz 24 stundu maiņu, jo tas darbiniekiem šķiet pievilcīgāk.
Cilvēki, kas par savu darba vietu izvēlējušies cietumu, novērtē stabilitāti un sociālās garantijas un teic, ka tas ir misijas darbs.
"Iestājos dienestā, jā, protams, sākumā no ieslodzītajiem bija bail, neziņa. Taču strādājot ātri vien tu saproti, ka īstenībā tie ir tādi paši cilvēki, tādi paši sabiedrības locekļi. Viņiem arī ir ģimenes, viņiem arī ir bērni, par kuriem viņi stāsta ar prieku acīs. Man ir tā apziņa, ka man ir tā iespēja šiem cilvēkiem palīdzēt, lai viņi atgriežas pie savas ģimenes. Mēs visi patiesībā šeit esam viena mērķa vadīti. Mūsu uzdevums ir pirmkārt padarīt sabiedrību drošāku," saka Dmitrijs Kaļins, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks.
Viņš piebilst, ka cietuma darbinieku misija ir palīdzēt ieslodzītajiem, lai pēc atbrīvošanās viņi spētu iekļauties sabiedrībā un vairs neatgrieztos uz noziedzības ceļa.
Taču ne visiem šis darbs ir piemērots.
"Šis nav ofisa darbs. Šis ir darbs ar cilvēkiem, un tas prasa virkni rakstura īpašību un prasmju, kuras ir vajadzīgas, lai mēs varētu pildīt dienestu profesionāli."
Pirms darba ar ieslodzītajiem jaunie darbinieki iziet apmācības.
"Galvenais mērķis ir iemācīt amatpersonām viņu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, tas ir normatīvais regulējums, otra lieta, par kuru mēs runāsim – penitenciārā psiholoģija. Tā ir saskarsme, mijiedarbība. Mēs noteikti runāsim par profesionālo ētiku, kas ir visa pamatā. Mācību programmas ilgums ir 966 stundas, no kurām viena puse ir teorētiskā bāze un otra puse ir profesionālās kvalifikācijas prakse," stāsta Kristīne Beitele, Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Apsardzes daļas vecākā inspektore.
Mācību centrs atrodas Rīgas Centrālcietuma teritorijā. Tur ir gan sporta zāle, gan nodarbību klases. Ārpus cietuma teritorijas atrodas dienesta viesnīca. Mācību centrā zināšanas atsvaidzina arī jau esošie darbinieki.
Nākamgad Olaines cietuma teritorijā gaidāms jauns Mācību centrs un Atklāta cietuma paraugkorpuss. To ceļ ar Norvēģijas grantu atbalstu, tādējādi Ieslodzījuma vietu pārvalde cer uzlabot personāla kapacitāti un pilnveidot darbinieku zināšanas. Norvēģi palīdzējuši izstrādāt arī jaunu cietuma darbinieku prakses vadītāju apmācību programmu, lai Latvijas ieslodzījuma sistēmā strādājošie iegūtu mūsdienu sodu izpildei atbilstošu izglītību.
Prakses vadītājs ir kā mentors jaunajam darbiniekam. Prakses vadītāja apmācības izgājis arī Andrejs Jancevs, Apsardzes daļas jaunākais inspektors. Viņš uzteic sadarbību ar norvēģu kolēģiem, kurā gūta jauna pieredze.
Par darbu apsardzē Jancevs saka: "Mums jāsaglabā miers, jābūt vēsam prātam, tāpēc ka mēs strādājam ar ieročiem. Mums nav laika dusmām, kaut kādām emocijām. Mums ir jābūt profesionāliem."
Darbā jūtoties droši
Strādājot apsardzes daļā, Jancevam nekad nav nācies pielietot ieroci. "Bija tāda situācija, kad pārvedām ieslodzīto uz ārstniecības iestādi. Bija atnākuši ieslodzīto radinieki. Bija reāls konflikts, pat uzbruka vienam no grupas kaujiniekiem, kas nodrošināja pārvešanu. Bet iztikām bez fiziska spēka pielietošanas, bez ieroču izmantošanas."
Pērn ieslodzījuma vietās konstatēti 88 grupveida uzbrukumi cietuma amatpersonām. Ieslodzījuma vietu drošības, uzraudzības un apsardzes daļām savstarpēji sadarbojoties pagājušajā gadā novērsti 16 noziedzīgi nodarījumi, to skaitā seši miesas bojājumi. 2021. gadā fizisku spēku darbiniekiem nācās pielietot 112 reizes.
"Protams, ka es jūtos droši, jo cietums ir ļoti prognozējama vieta. Jau iepriekš cietuma amatpersona jūt, kur ir paredzamas nopietnākas fiziskas pretdarbības, tad jau laicīgi tiek sapulcēti nepieciešamie papildspēki.
Ir atsevišķi gadījumi, kad, protams, kāda fiziska konflikta rezultātā kādai amatpersonai tiek uzsists zilums vai traumēta roka, bet tās ir ikdienas situācijas, kuras var notikt arī uz ielas brīvībā,"
saka Centrālcietuma priekšnieka dežūrējošais palīgs Līcis. Arī Latvijas Radio uzrunātās cietuma darbinieces teic, ka darbā jūtas droši.
