Gluži kā pirms četriem gadiem, arī tagad Latvijas Radio (LR) ir intervējis visu partiju, kas piedalās 13.Saeimas vēlēšanās, līderus, lai saprastu viņu pozīciju virknē, mūsuprāt, svarīgu jautājumu. Starp uzdotajiem jautājumiem ir tādi, kas skar gan pensiju sistēmas nākotni, gan to, kur ņemsim jau tagad trūkstošo darbaspēku un kā partijas gatavas apkarot ēnu ekonomiku, kuras apmērs pērn diemžēl ir audzis.
ĪSUMĀ:
- Kāpēc mēs nevaram to [zālīti] audzēt?
- Tāds NATO mums nav vajadzīgs.
- Ja privātais var atrast līdzekļus, lai taču viņš māca, kādā valodā grib.
- KNAB ir represīva iestāde pie varas esošu darboņu rokās.
- Būtu Rīgas Vagonu rūpnīca, būtu RAF. Vai tad tas būtu slikti?
- Mainot olas pa groziņiem, nekas jau nemainīsies – vai tās ir 119, vai 19.
Atjaunos latu un valsts dibinās uzņēmumus
Jūsu partijas programmā rakstīts, ka vēlaties Latvijas nacionālās valūtas – lata ieviešanu apgrozībā. Kāpēc šāda vēlme atkal pāriet uz latu?
Kādā valstī mēs pamostos, ja pie varas nāktu Latvijas Centriskā partija?
Aigas Pelanes komentārs
Ja Latvijas Centriskā partija nāks pie varas un realizēs savu programmu, tad tiks atjaunots lats un Latvijas valsts neatkarība, atdzims rūpniecība un lauksaimniecība un tiks samazināts bezdarbs. Valsts loma ekonomikā būtiski pieaugs – valsts noteiks tās nozares, kas būs perspektīvas un kāds tām būs atbalsts, kā arī pati radīs uzņēmumus.
Latvijas Centriskās partijas programmā valstij atvēlētā loma ir milzīga. Turklāt no intervijas ar vienu no partijas līderiem Daini Grabovski tā arī netapa skaidrs, kāpēc valsts uzņēmumi ir labāki par privātajiem. Tiesa, galu galā tika uzsvērts, ka valsts tie esam mēs visi.
Grabovskis uzskata, ka Latvijā būs karš un nesaprot, kāpēc visi to grib, lai arī viņš to negrib. Partijas programma paredz atteikšanos no dalības jebkādos militāros blokos. Tur tiek arī uzsvērts, ka būtiski neiejaukties citu valstu iekšējās lietas. Un, protams, gadu desmitiem dzirdētā Latvijas loma – būt par tiltu, kas savieno Austrumus un Rietumus.
Partija, šķiet, ar savu programmu ir aizkavējusies pagājušajā gadsimtā.
Kā jūs noteiksiet lata kursu, pret kādu valūtu?
Nekas nav jānosaka, viss ir bijis, viņš darbojās. Kādi atļāvās viņu iznīcināt. Tie būtu, maigi sakot, jāsoda.
Valūtai ir kaut kāda vērtība noteikta tirgū…
Es jums atbildēju. Nevajag man divreiz uzdot vienu un to pašu jautājumu. Ļoti labs piemērs bija. Mums bija ļoti laba nacionālā valūta.
Tā bija piesaistīta eiro.
Ļoti labi. Lai viņa ir piesaistīta. Un šobrīd viņa nevar būt piesaistīta? Var būt piesaistīta!
Programmā minēts, ka būs valsts monopols stratēģiskajās nozarēs. Pēc kādiem kritērijiem jūs noteiksiet, kuras ir stratēģiskās nozares un kuras nav?
Kritērijiem nav jābūt. Visiem ir zināmi. Ceļi, tirdzniecība, alkohols, narkotikas, cigaretes, azartspēles – paši primārie, kas ir ienesošās nozares. Kāpēc viņas jāatdod citiem? Kā tad tai valstij pastāvēt, no kā viņai pelnīt naudu? Valstij naudai ir jābūt, lai uzturētu savus pilsoņus. Tad man tā valsts nav vajadzīga, ja es eju ar izstieptu roku.
Valsts varētu tirgot narkotikas?
Nozares kontrole. Arī šobrīd daudzās valstīs tiek legalizētas narkotikas kā, piemēram, zālīte. Kāpēc tā nevarētu būt ārstniecībā? Kāpēc mēs nevaram to audzēt? Kāpēc? Taču valsts kontrolei jābūt.
Jūsu programmā arī minēts – valsts rūpniecības uzņēmumu atjaunošana un jaunu radīšana. Kurās nozarēs?
Nozares radīsies pašas no sevis. Cilvēki mums ir talantīgi, viņi grib strādāt.
Kāpēc tad tie uzņēmumi ir jārada valstij? Kāpēc cilvēki nevar paši radīt?
Kas tad ir valsts? Tie nav tie paši cilvēki?
Privātīpašnieki var radīt uzņēmumus.
Nosauciet kaut vienu Latvijas uzņēmumu šobrīd, kas ir 100% Latvijas uzņēmums.
Latvijas finieris.
100% Latvijas uzņēmums? Ļoti labi.
Šis uzņēmums atrodas privātīpašumā. Kāpēc valstij būtu jāiesaistās uzņēmējdarbībā?
Tas būtu slikti? Tas būtu tikai atbalstāmi.
Jūsu programmā ir minēts, ka bizness ir jānodala no politikas. Valsts vairāk vai mazāk nodarbojas ar politisku nozaru pārvaldību. Vai jūs nenonākat pretrunā?
Nē, pilnīgi – nē.
Cilvēki par militāro jomu jāizglīto
Programmas nākamais punkts - nacionālās drošības programmas paplašināšana iedzīvotājiem. Kā jūs to domājat?
[gara pauze, red.]
Jums nav atbildes uz šo jautājumu – ko jūs ar to domājāt, ierakstot šādu teikumu savā programmā?
Kāpēc? Man ir atbilde uz šo jautājumu. Tiek akcentēts, ka vairāk cilvēki tiek sanaidoti viens ar otru un cilvēki nezina, uz kuru pusi… Ja šobrīd būtu karš, es nezinu…
Un karš, ja kas, būs. Būs karš ar Krieviju. Kā es te sēžu, tā es jums saku. Tā kā gatavojieties viņam.
Es nesaprotu – par ko. Es par Latviju stāvētu. Kur ir Latvija? Es nezinu, kur tā valsts. Vai iet krievu pusē? Arī – neiešu. Es vispār negribu karu.
Kāpēc cilvēki netiek izglītoti, lai mierīgā ceļā visu to atrisinātu? Kāpēc visi tiek vilkti iekšā kaut kādos militārajos dienestos? Kāpēc? Es nesaprotu – kāpēc jums nevajag mieru? Priekš kam mums ir vajadzīgs NATO, tādā izpratnē, kādā tas ir šobrīd? Amerikāņus mēs neinteresējam. Vienīgais, kā mēs interesējam – kā sarkana lupata, lai pakaitinātu krievus.
Man ar krieviem naidu nevajag. Es domāju, ka krieviem ar mums arī nevajag. Bet amerikāņiem gan vajag. Un šajā gadījumā – ir jāizglīto cilvēki, kāpēc tas tā notiek, vai tas NATO ir labs.
Kā saprotu, jūs esat par to, lai Latvija izstātos no NATO?
Tas tā nebija teikts. Programmā tas nav rakstīts.
Jā, tas nav rakstīts. Tāpēc es prasu – vai jūs esat par to, lai Latvija izstātos no NATO?
Es? Nesaku, ka ir jāizstājas, bet stipri jāsaprot, kur mēs ejam. Ja tas notiek tā, kā notiek šobrīd – jāapsver iespēja arī izstāties. Jo es saku – visu laiku ir aicinājums uz karu. Tāds NATO mums nav vajadzīgs.
Pēdējā laikā bieži runā par Eiropas armijas izveidi. Jūsuprāt, vai Latvijai būtu tādā jāpiedalās un tā jāveido?
Tā īsti nevar saprast, viens vārds paķerts. Kas ir Eiropas armija? Kā intereses tā aizstāvēs, es īsti nesaprotu. Nav jau arī tāda viena veseluma kā Eiropas. Tagad jau dažs labs no šī slīkstošā kuģa bēg prom. Ko tad mēs aizstāvēsim? Atkal kaut kādu kopu? Mēs varam runāt atkal par kaut kādu produktu, ja runājam par kaut ko konkrētu.
Šobrīd vārds "Eiropa" vai divi vārdi "Eiropas armija" man personīgi neizsaka neko.
Vai jūs atbalstāt obligātā militārā dienesta ieviešanu vai atjaunošanu? Vai arī tas nav šobrīd Latvijā nepieciešams?
Tas arī ir, skatoties, kādā rakursā viņš ir. Ja viņš ir tāds, kāds ir bijis līdz šim vai krievu laikā – noteikti, ka nē. Kā fiziskas aktivitātes, kad cilvēkiem saprast kaut ko un iemācīties – jā. Bet vairot lielgabalgaļu? Nē, tas mums nav vajadzīgs.
Valsts apmaksāta izglītība – tikai latviski
Šobrīd ir mainīts augstskolu likums, kas paredz to, ka tiek ierobežota ārvalstu valodu lietošana arī privātajās augstskolās, konkrēti tiek runāts par krievu valodas programmu samazināšanu. Kāds ir jūsu viedoklis – vajag samazināt vai tomēr – nē?
Ja likums skar tikai to sfēru, kas attiecas uz valsti, tad valstij nav jāfinansē neviena no svešvalodām.
Mums ir Satversmē noteikta latviešu valoda, un tā tam arī jābūt, un uz to mēs arī ejam.
Bet kā ar privātajām augstskolām?
Ja privātais var atrast līdzekļus, lai taču viņš māca, kādā valodā grib. Kāpēc tad jūs gribat ierobežot privāto? Es tā īsti nesaprotu.
Kāda ir jūsu attieksme pret bilingvālo izglītību pirmsskolas vecuma iestādēs un skolās? Vai šī sistēma būtu jāmaina, vai bērni jāmāca tikai latviešu valodā?
Atbildot uz iepriekšējo jautājumu, es jau esmu paudis savu nostāju – valstij dalība nav jāņem. Mums ir viena latviešu valoda. Viss, punkts. Ja viņi grib mācīt citās valodās un tās ir privātās skolas, viņi var darīt, kā viņi grib. Lai māca. Mācīties citas valodas un zināt – tas ir ļoti apsveicami un ļoti patīkami, bet, ja mums Satversmē ir tā noteikts, tad nevar būt savādāk. Likums ir likums.
KNAB nav jēgas
Ilgus gadus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija novājināts, tagad tur ir mainījies vadītājs. Kā jūs uzskatāt – vai šī iestāde būtu jāstiprina, varbūt jāpievieno citām drošības struktūrām, vai arī – tāda iestāde mums vispār nav vajadzīga?
Es uzskatu, ka KNAB ir represīva iestāde pie varas esošu darboņu rokās. Kā sacīt jāsaka – vārna vārnai acīs neknābs, savējo neaiztiks. Tā kā es šai iestādei īsti jēgu neredzu.
Ja jūs nonāksiet pie varas, tad jūs to likvidēsiet?
Viņu ir stipri jāpārkārto. Ja mēs gribam saglabāt vārdu – KNAB, tas var saglabāties. Bet tādi, kā viņi šobrīd ir… Viņi nestrādā tiem, kuriem gribam, mēs pietiesāsim, un tiem, kuriem negribam – palaidīsim. Kāda jēga no viņas? Viņai nav neatkarības funkcija. Ja viņai ir neatkarības funkcija, viņa varbūt strādās. Bet šobrīd viņa nav strādājusi un nestrādās. Tas ir definatīvi.
Vai jūs neredzat, ka KNAB, piemēram, jaunā vadītāja vadībā mainās?
Vadītājs ir kāda iecelts vai viņš pats ir izveidojis šo iestādi?
Vadītāju jau vienmēr ieceļ.
Nu tad viss – jautājums ir atbildēts. Ja viņš ir iecelts, tad viņam jāpilda, jāpūš tajā stabulē, kas viņu ir iecēlis. Tas taču tā ir, tas taču elementāri. Matemātika taču jāzina no skolas laikiem, kas ir 1 + 1. Kā tad viņa var strādāt – pilnīgs absurds.
Pensiju sistēma ir laba
Mēs pētījām pensiju sistēmu, un šobrīd situācija ir tāda, ka gan tagad pensijas ir ļoti zemas, gan arī nākotnē, visdrīzāk, būs ļoti daudz cilvēku, kuriem būs mazas pensijas. Kā risināt šo problēmu? Vai pieļaujat, ka vajadzētu mainīt kopumā pensiju sistēmu Latvijā?
Pensiju sistēma Latvijā ir viena no labākajām, un pasaulē ir izskanējuši daudz atzinīgu vārdu par to. Problēma nav pensiju sistēmā. Pārcilājot olas no viena groziņa otrā, mēs neko neiegūsim, ja nu vienīgi pa ceļam saplēsīsim. Un tad paliksim vispār pie sasistas siles, un nekas mums nebūs.
Problēma jau ir ieņēmumos. Ja cilvēkiem nav algas, tad nebūs arī pensijas.
Es daudziem pensionāriem saku – par ko jūs balsojat, uz kurieni jūs ejat, kāpēc jūs piesaucat visus tos, kas ir bijuši pie varas, aizmirstiet viņus un ejat tālāk!
Tāpēc, ka es pelnu jums pensiju un nevis to maksā valdība. Es esmu vēl pietiekami jauns, es pacelšos un aizbraukšu no šejienes, un jums nebūs pensija pilnīgi nemaz, ne kapeikas.
Bet kā atrisināt problēmu ar zemajām pensijām?
Tās taču ir darba vietas! Darba vietu radīšana. Un šeit valstij jāiesaistās un jāveido tās darbavietas. Būtu Rīgas Vagonu rūpnīca, būtu RAF. Vai tad tas būtu slikti? Tās cukurfabrikas! Kāpēc tās bija jāiznīcina? Tāpēc, ka bija Eiropas prasība? Nu tad dodiet mums kaut ko pretī, tad tās sarunas ir noslēgtas kaut kā neloģiski. Mums šobrīd nav nekā.
Izejiet ārā, un jūs redzat, ka cilvēki pamet valsti. Tas taču nav normāli! Tie ir darba augļi tam, kā mēs līdz šim esam strādājuši. Ja tas tā ir, tad sākam ar to, kas ir primārais – kur ir darba vietas, kur es rīt iešu strādāt, kur mani bērni? Mēs esam iepotējuši – iegūsti labu izglītību, un tev visas durvis vaļā. Un viņi arī aizbrauc. Paldies Dievam, mums tā izglītība ir laba, un ņem viņus ārzemēs.
Tie bērni savu dzīvi nodrošinās. Bet mēs? Mums pensijas nebūs. Vienīgi vectētiņš vai omīte var cerēt, ka viņa mazbērns atsūtīs naudu no Anglijas. Tā ir vienīgā viņu pensija. Šeit jums nemaksās neviens, trīs pirkstu kombinācija. Pie varas esošie par jums neparūpēsies – nekad!
Tā kā no Latvijas šobrīd aizbrauc prom salīdzinoši daudz cilvēku, bet ekonomika mums attīstās, tad parādās darbaspēka trūkums. Kāda ir jūsu attieksme pret darbaspēka ievešanu?
Es skatos pozitīvi – kādam ir jāstrādā. Bet ir jābūt arī nosacījumam, tas darbaspēks nedrīkst saņemt mazāk. Visiem vienādi noteikumi – ja mums te nav, kas strādā … nu būs kādam tai vecmammai tā pakaļa jāslauka, rupji sakot. Tā būs. Nu tad kas?
Lētais darbaspēks iebrauc, viņš būs gatavs to darīt, bet tikai ar norunu, ka viņš saņems tādu pašu algu kā mūsējie, nevis mazāku.
Ja mēs veidojam normālu, konkurētspējīgu algu sistēmu, pensiju sistēmu, te nekāds lētais darbaspēks nebūs. Mēs būsim gatavi paši savā valstī dzīvot, uzturēt un vairot šo nacionālo bagātību.
Pērn ēnu ekonomika atkal ir palielinājusies. Vai jums ir idejas, kā apkarot ēnu ekonomiku?
Jā, elementāri – nav tālu jāmeklē. Paskatieties uz kaimiņiem, tur valsts sektors nav vardarbīga iestāde, kuras mērķis ir tev atņemt kaut ko, sodīt. Vai jūs zināt, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir obligāti uzlikts budžeta ienākums, lai, to pildot, sodītu uzņēmējus? Bet tur uzņēmumam pat nevajag grāmatvedi. Viņš aiziet pie sava VID konsultanta, un viņa pastāsta, kā tu vari strādāt, kā tev labāk veidot savu uzņēmumu, stratēģiju, kā biznesu plānot. Ja tev kaut kas neiet, nav nākuši iekšā nodokļi, kādu laiku esi aizkavējies – viņi tev piezvana, uzaicina – vai tev vajag palīdzību, kāpēc tā ir noticis, kur ir problēma. Pamēģini te nenodot atskaiti – sods ir garantēts.
Tad jūs domājat, ka pie visa vainīgs ir VID?
VID un valsts pārvalde. Mums nav saiknes ar iedzīvotājiem. Nav.
Bet daudzi uzņēmēji jau maksā aplokšņu algas.
Un pareizi dara. Tā ir vienīgā viņu iespēja izdzīvot. Viņi nevar savādāk izdzīvot, skatieties reāli. Kurš tad nebūtu gatavs maksāt – viņiem taču nav žēl maksāt, ja arī kaut kas paliek pāri. Bet, ja uzņēmumam samaksājot visus nodokļus, ir jābankrotē, tad priekš kam tas uzņēmums. Vienīgais, kādēļ viņi vēl dzīvo – viņi maksā aplokšņu algas. Es šo sistēmu neatbalstu, bet tā ir vienīgā izdzīvošanas iespēja. Un valstij vēl jāpasaka paldies, ka tas tā notiek.
Savādāk, strikti ieviešot bezaplokšņu algas – viss, te nebūs neviena uzņēmēja. Ticiet man! Tā valsts… aizklapējiet ciet, nodzēsiet lidostā gaismu, beigas.
Pašvaldību skaita izmaiņas neko nedos
Latvijā ir samazinājies iedzīvotāju skaits. Vai Latvijā būtu nepieciešamas 119 pašvaldības, vai tomēr pašvaldību skaits arī būtu jāsamazina?
Šeit jau nav nekāda nozīme. Mainot olas pa tiem groziņiem, nekas jau nemainīsies – vai tās ir 119, vai 19… kāda jēga?
Piemēram, samazināsies pašvaldību deputātu skaits, būs mazākas administratīvās izmaksas.
Un kāds ir aprēķinājis, cik mēs no tā iegūstam? Cik daudz mēs varam pielikt pie pensijas? Kāds kaut ko jutīs savā kabatā? Ja jums te samazināsies direktoru amati, vai jums pie algas pieliks? Stipri šaubos. Domājiet taču nedaudz plašāk.
Tad ir pilnīgi vienalga – vai 119 mēri vai pašvaldību vadītāji, vai 19?
Pilnīgi vienalga. Ka tik būtu rezultāts, lai cilvēkiem būtu labi. Šobrīd neder neviens – ne 119, ne viens.
Kāpēc Aivars Lembergs, lai arī viņš pārstāv kaut kādus zaļos zemniekus, kas nav man simpātiski, bet viņa pārvaldībā tur ir kārtība. Tur ir, uz ko skatīties.
Tad nekas reģionālajā administratīvajā sadalījuma nav jāmaina?
Ja man kāds pateiktu, ka tas būs labāk, tad – jā. Bet šobrīd es neredzu jēgu, mainot skaitu vai vietām – neredzu nekādu attīstību. Attīstība jau nerodas no tā, ka noņemam vai pieliekam. Attīstība rodas tad, kad mēs darām.
Paturpinot par lauku attīstību. No vienas puses, laukos ir daudz lielu saimniecību, bet modernizējoties tās izspiež no darba tirgus cilvēkus, viņiem jāmeklē citas darba vietas. Līdz šim Zemkopības ministrija ir atbalstījusi tieši lielu, modernu, industriālu zemnieku saimniecību izveidošanos. Jūsuprāt, vai būtu kaut kas jāmaina šajā sistēmā, piemēram, ka laukos ir vairāk mazas saimniecības?
Interesanti. Mēs sākām šo diskusiju ar to – vai valstij vajag iesaistīties biznesā, te jūs pati pateicāt, ka valsts ir iesaistījusies, ka valsts ir atbalstījusi lielos lauksaimnieku ražotājus. Valsts ir šajā biznesā iekšā. Tas nav slikti, tas ir normāli. Valsts nav nekas cits kā mēs.
Vai mazākus vajag? Visa pasaule attīstās vairāk vai mazāk, un mēs ejam uz to, ka ražošanu vajag modernizēt. Un mums tās darba rokas trūkst. Cilvēki jau to darbu var atrast arī citur, nav tā, ka viņiem jākoncentrējas tikai uz to, ka būs viena saimniecība, kurā viņš var dabūt darbu, un tajā arī strādā.
Kādus jūs redzat laukus, kādi viņi varētu izskatīties, piemēram, pēc desmit gadiem?
Sāpīgākais ir nevis lauksaimnieciskā ražošana, bet gan tas – kam tie lauki pieder. Es nekad negribu, lai lauki tiek pārdoti ārzemniekiem. Šobrīd tas ir tā izdarīts.
Jūs nacionalizēsiet šo zemi?
To es neesmu teicis, bet, ja no tā valstij nav labuma, ka zeme tika uzpirkta un bagātības tiek vestas ārā, vai viņas tiek atstātas un nekas netiek ražots, ka kāds tur ir ieguldījis naudu – lēti uzpērkot, ar mērķi vēlāk pārdot, un nekas tur netiek darīts, viņa mums nenes nekādu pienesumu valstij, tad es esmu par to, lai viņu nacionalizētu. Tieši tā. Tā ir mūsu bagātība, mums citas nav. Mums ir teritorija, kas ir arī mūsu bagātība. Vai nu mēs to protam izmantot, vai neprotam izmantot.
