Atbalsts 120 dienu izmitināšanai un 30 dienu ēdināšanai ir paredzēts līdz šī gada beigām. Vēl deviņām bēgļu grupām, piemēram, senioriem, grūtniecēm, cilvēkiem ar invaliditāti, atbalsta saņemšanas termiņš ir neierobežots.
Šis atbalsts ir galvenais jautājums, ko būs svarīgi risināt arī nākamgad, diskusijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone.
Lai valsts varētu turpināt sniegt atbalstu arī nākamgad, vajadzīgi grozījumi likumā un arī finansējums tam jāparedz nākamā gada budžetā. Kaut gan sagaidāms, ka Saeima drīzumā varētu spēt ķerties pie likumprojektu skatīšanas, tomēr 2023. gada valsts budžets sākotnēji būs tehnisks, atzina premjerministra parlamentārā sekretāre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Viņa arī skaidroja, ka atbalsts Ukrainas bēgļiem līdz šim bija atvēlēts no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Līdz ar to atbalsta turpināšanai vajadzēs valdības lēmumu turpināt šo finansējumu, bet ne lielākā apjomā kā šogad.
"Līdz ar to es domāju, ka pagarinājums varētu būt uz īsāku termiņu. Un tad, kad būs jau budžets, finansējums varētu būt ministriju bāzēs, lai nebūtu katru gadu par to jārunā," sacīja Siliņa.
Jaunā plāna īstenošanai nākamā gada budžetā nepieciešami 204 miljoni eiro, iepriekš atklāja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons ("Attīstībai/Par!").
Vienlaikus viņa atzina, ka finansējums atbalstam ukraiņiem ir diezgan ievērojama summa valsts budžetā. "Šobrīd nevaru pateikt, kādas būs budžeta sarunas. Tā noteikti būs liela debate," atzina politiķe.
Ekonomikas ministres biroja vadītājs, 14. Saeimas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) apliecināja nepieciešamību turpināt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, uzlabojot koordināciju ar reģioniem.
Arī Iekšlietu ministrija (IeM) uzstāšot uz atbalsta saglabāšanu līdzšinējā līmenī. Vienlaikus jāuzlabo virkne procedurālo jautājumu, tāpēc ir sagatavots jauns likumprojekts, kurā risinātu, piemēram, transportlīdzekļu reģistrācijas jautājumus, farmācijas un ārstniecības personu nodarbināšanu, pastāstīja IeM Nozares politikas departamenta direktors Gatis Švika.
Tikmēr bēgļu atbalsta biedrību pārstāvošā Jākobsone norādīja uz nepieciešamību ukraiņus intensīvi atbalstīt pirmajā posmā pēc ierašanās Latvijā. Viņa pastāstīja, ka biedrības sniegtais atbalsts pirmajā mēnesī ietver ne tikai mājokli, bet arī mentoru un valodas apmācības, un rezultātā lielākā daļa atbraukušo spēj paši nostāties uz savām kājām.
KONTEKSTS:
Pēc tam, kad Krievija ar pilna mēroga karu februārī iebruka Ukrainā, uz Eiropu un tostarp Latviju devās Ukrainas civiliedzīvotāju straumes. Gandrīz deviņus mēnešus pēc kara sākuma bēgļu plūsma ir mazinājusies, vienlaikus prognozēts, ka varētu sākties "ziemas" bēgļu pieplūdums.
