Līdzīgi kā daudzās citās Latvijas mazpilsētās arī Cēsīs pirms nacistiskās Vācijas okupācijas bija ebreju kopiena. Pašlaik izpētītais liecina, ka lielākā daļa Cēsu ebreju tika nogalināti jau 1941. gada augustā mežā netālu no Niniera ezera, taču netrūka arī tādu, kas nonāca Rīgas geto un bojā gāja ebreju masu slepkavībās Rumbulas mežos 30. novembrī un 8. decembrī.
"Svarīgi, ka esam sākuši pētīt šīs vēstures lappuses, tās publiskojam un ka skolēniem, cēsniekiem būs iespēja uzzināt daļu no šīs vēstures," stāstīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Cēsu ebreju kopienas vēsturi zinātniski pētnieciskā darba ietvaros pētījusi Cēsu Valsts ģimnāzijas bijusī audzēkne Anna Katrīne Sandlere. Meitene pati augusi ebreju ģimenē, kuras saknes gan nāk no Ludzas. Interese par dzimtas vēsturi ir mudinājusi uzsākt šādu pētījumu.
"Mēģinājām skatīties, vai varbūt ir bijusi Cēsīs kādu 5 līdz 10 cilvēku liela kopiena. Tas sākās ar nelielu cerību. Beigās pārsteigums, ka šeit ir tik liela, aktīva un veiksmīga kopiena," stāstīja Anna Katrīne.
Veicot pētījumu, Anna Katrīne daudzas stundas pavadījusi Valsts arhīvā, apkopojot tur pieejamos materiālus par Cēsīs dzīvojošajiem ebrejiem. Atklājies, ka kopienā bijuši aptuveni 200 cilvēku. Visus teju 80 gadus šie cilvēki ir bijuši pilnībā aizmirsti.
"Pusei no šeit dzīvojošajiem vīriešiem piederēja veikali uz Rīgas ielas, tie bija kādi 10 līdz 15. Tad vienā dienā tas viss pazuda, un nav nekādu ziņu. Pēdējās ziņas, kas ir pieejamas, ir pirms 80 gadiem, un vairāk mēs laikam nekad vairs neuzzināsim," norādīja pētījuma autore.
Kā uzsver Iļja Ļenskis, muzeja "Ebreji Latvijā" direktors, ir svarīgi, ka arī Latvijas pilsētas vēlas izzināt, kā pirms Otrā pasaules kara ir dzīvojušas ebreju kopienas. Īpašs gandarījums, ka pētnieciskajam darbam pievēršas jaunā paaudze.
"Lai gan viņi varētu mierīgi aizmirst, teikt bija kaut kādi cilvēki, vairs viņu nav, kas tikai negadās. Tomēr viņiem ir svarīgi šo stāstu izstāstīt, izzināt, un mēs kā ebreju kopiena esam ļoti gandarīti, ka tā bija pašu cēsnieku iniciatīva," sacīja Ļenskis.
Piemiņas plāksne, kas Cēsīs atklāta blakus komunistiskā režīma upuru piemiņas sienai, vēstīs par 41 Cēsu ebreju kopienas piederīgā identitāti. Savukārt ekspozīcijas "Sirdsapziņas ugunskurs" telpās būs iespējams uzzināt vairāk par ebreju kopienas gaitām Cēsīs.
