Dienas ziņas

Atceras 1941. gada 14. jūnija deportāciju

Dienas ziņas

Veclaicenē tūristus pievilinās ar "meža mājām"

Cēsīs piestāj Igaunijā rekonstruētais bruņuvilciens "Brīvība"

Cēsīs piestāj Igaunijā rekonstruētais bruņuvilciens «Brīvība»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 4 mēnešiem.

Cēsu stacijā piektdien, 14. jūnijā, piestāja viens no populārākajiem Igaunijas simtgades projektiem – rekonstruētais bruņuvilciens “Brīvība”. Kaimiņi igauņi to gada garumā jau apskatījuši vietās, kur norisinājās Neatkarības kara cīņas. Atzīmējot Cēsu kauju simtgadi, tiek uzsvērta nozīmīgā sadarbība ar igauņiem, norādot, ka šāds bruņuvilciena sastāvs pirms 100 gadiem Cēsīs radīja drošības sajūtu.     

Sākot ar sestdienu, vilcienu nedēļas garumā varēs apskatīt ikviens. Šī bruņuvilciena sastāvā ir četri vagoni, bet kara laikā to skaits bija līdz pat 15, kur viena no sastāva daļām bija pielāgota kaujai, bet otra - sanitārajām vajadzībām un mantu glabāšanai.  

 “Tiem vagoniem varētu būt aptuveni 100 gadi, tie nav tieši tie, kas tika izmantoti Cēsu kaujās vai Neatkarības karā, bet aptuveni laikmeta liecinieki tie ir,” stāstīja “Latvijas dzelzceļa” industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs.

Vēsturiski foto, kurā redzams Igaunijas armijas bruņuvilciens nr.2 šķērsojam Raunas tiltu. Attēls, visticamāk, uzņemts 1919. gada 22. vai 23. jūnijā Cēsu atbrīvošanas operācijas laikā (avots: Kultūras ministrija):

 “Tad, kad igauņu bruņuvilciens iebrauca sākotnēji Lodes stacijā, vēlāk arī Cēsu stacijā, tas bija kā drošības simbols un garants tam, ka patiešām šo teritoriju kontrolē draudzīgi spēki un beidzies sarkanais terors. Cilvēki gāja, skatījās, priecājās, un tas patiešām izraisa sajūsmu.

Otra daļa protams, ir militārā nozīme, jo bruņuvilciens ir viens no Neatkarības kara efektīvākajiem ieročiem, jo ar bruņuvilcienu var pievest tuvumā frontei artilēriju,” stāstīja  vēsturnieks, izstādes veidotājs Kārlis Sils.

Pirmais vagons ražots pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, tas nav senākais visā šai sastāvā, bet uz tā izvietots lielgabals, ko ar citu vagonu vest nav iespējams. Aiz šī vagona ir desanta vagons, artilērijas vagons un sanitārais jeb hospitāļa vagons.

Latviešu bruņuvilcieni, kas bijuši pēc skaita seši, izskatījušies ļoti līdzīgi šim.

 “Viņu drošums nav tādā līmenī, kā mūsdienu ritošā sastāva drošums, tieši tāpēc arī katrā stacijā viņu sagaidīja, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā,”  norādīja Toms Altbergs.

Piektdien vēl vagonu iekšpusē esošā ekspozīcija netiek atklāta, bet zināms, ka tā nebūs igauniski, bet pielāgota Cēsu kauju simtgades programmai un vēstīs gan par latviešu un igauņu nozīmīgo sadarbību Neatkarības karā, gan arī par bruņuvilcienu vēsturi.

Līgo dienas rītā tas dosies atpakaļ uz Igauniju, bet līdz tam sastāvs un ekspozīcijas bez maksas būs apskatāmas Cēsu stacijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti