ĪSUMĀ:
- AP/P, JV, NA/LRA un JKP vienojas veidot koalīciju, atbalsta Staķi mēra amatā.
- Šādai koalīcijai būtu 39 no 60 balsīm.
- Par sadarbības principiem, darbiem un amatu sadali sarunas turpinās trešdien.
- Ķirsis: Mēs atbalstām rīdzinieku skaidro izvēli.
- Ozola: Mūsu uzdevums ir nodrošināt pārmaiņas Rīgas pārvaldībā.
- Cilinskis: Pirmās lietas, par ko mēs runājām, neliecina par lielām pretrunām.
- Staķis piedāvā amatus dalīt pēc proporcionalitātes principa.
- JV uzstāj: Izpilddirektora pienākumu izpildītājai Zalpēterei jāpamet amats.
- Koalīcijā būtu ideoloģiskie pretinieki – nacionāļi un “progresīvie”.
- Cilinskis: Ja nebūtu ideoloģisko atšķirību, tad būtu viena partija.
- Kossovičs: Ceram, ka Staķis būs iekļaujošs visai sabiedrībai.
Par sadarbības principiem, darbiem un amatu sadali partijas sarunas turpinās trešdien.
Ar katru potenciālo koalīcijas partneri Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis tikās aptuveni stundu. “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie” pārējām frakcijām piedāvāja sadarbības memoranda projektu, par ko jaunie Rīgas domes deputāti sarunas turpinās trešdien. Visu uz sarunām uzaicināto frakciju pārstāvji uzsvēra, ka par detaļām vēl jārunā, taču kopumā Staķim pauda atbalstu.
“Mums ir panākta vienošanās atbalstam pārmaiņu koalīcijai Rīgas domē. Un arī atbalsts man kā mēra amata kandidātam,” pēc sarunām atzina Staķis.
“Protams, ka mēs atbalstām rīdzinieku skaidro izvēli un uzticību gan “Attīstībai/Par!” un partijai “Progresīvie”, gan Mārtiņam Staķim personīgi,” pauda jaunievēlētais Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis (''Jaunā Vienotība'' (JV)).
“Mūsu uzdevums ir nodrošināt pārmaiņas Rīgas pārvaldībā, un man ir diezgan droša pārliecība, ka mēs to arī spēsim nodrošināt,” uzsvēra (Jaunā konservatīvā partija (JKP) pārstāve Linda Ozola.
Viņa norādīja, ka sarunas bija raitas un priekšnosacījums tam ir tas, ka mēs visi turamies pie tā, ko esam jau solījuši rīdziniekiem priekšvēlēšanu laikā – ka mūsu uzdevums ir nodrošināt pārmaiņas Rīgas pārvaldībā, un man ir diezgan droša pārliecība, ka mēs spēsim to nodrošināt.
Ozola pauda, ka AP/P uzsāka sarunas ļoti raiti, un arī JKP ir “ļoti motivēti nevilcināt garumā, sastrādāties aktīvi, lai mēs pēc iespējas ātrāk nonāktu pie reāla rezultāta un vienošanās par jauno Rīgas domes koalīciju”.
“Jāpilda viss tas, kas ir sarakstīts mūsu programmās. Vismaz pirmās lietas, par ko mēs runājām, neliecina, ka viņas ir ļoti pretrunīgas. Līdz ar to mēs varētu arī turpmāk virzīties uz priekšu,” apliecināja Nacionālās apvienības/Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) saraksta līderis Einārs Cilinskis.
LRA pārstāvis Edvards Smiltēns norādīja, ka viņi arī vēlas, lai koalīcijas partneri atsakās no neizpildāmiem solījumiem, lai tas neradītu problēmas strādāt. NA/LRA solījumi, pēc viņa teiktā, ir izpildāmi, līdz 2022. gadam var samazināt rindas bērnudārzos, palielināt bērnudārzu pedagogu algas, kā arī atrisināt problēmas ar sociāla darba veicējiem, jo pašlaik vienkārši nav, kas strādā par šādu algu.
Staķis uzsvēra, ka vēlas dialogu ar opozīciju, taču sarunas ar citām partijām nenotiks, kamēr par to nebūs koalīcijas vienošanās.
Runājot par amatiem, Staķis norādīja, ka piedāvājis ievērot proporcionalitāti – kurai frakcijai vairāk deputātu, tai arī vairāk amatu. Cik partijas varētu iegūt vicemēra amatus, Staķis neatbildēja.
“Mēs tiešām tam netērējām pārāk daudz laika. Es piedāvāju to darīt šādi [pēc proporcionalitātes principa], un frakcijas teica, ka mēs to izvērtēsim. Kamēr tas nav skaidrs, es nevaru vairāk komentēt,” sacīja Staķis.
Staķis gan uzskata, ka vicemēru skaitu palielināt nevajag. Tādējādi, ja divu domes priekšsēdētāja vietnieku krēsli tiktu koalīcijas partneriem, kādam nāktos palikt bešā.
Desmit domnieku vietas ieguvušās “Jaunās Vienotības” līderis Vilnis Ķirsis ar Staķi par vienu amata vietu gan ir runājis. Proti, izpilddirektora pienākumu izpildītāju Ivetu Zalpēteri, ko darbā pieņēma pagaidu administrācija un kas ir saistīta ar Staķa pārstāvēto politisko spēku.
Ķirsis pastāstīja, ka abi politiskie spēki ir vienisprātis, ka ir jārīko konkurss uz šo amatu, bet JV uzstādījums ir, ka Zalpēterei būtu jāpamet darbs pēc iespējas ātrāk, negaidot konkursa rezultātu, jo viņa ir politiski sasaistīta, bet šajā amatā cilvēkam jābūt politiski neitrālam.
Staķis vēl prātošot juridiskās nianses saistībā ar izpilddirektora amatu.
Ja vienoties izdosies, koalīcijai domē būs 39 no 60 balsīm. Lielākajā frakcijā būs 18 balsis, bet mazākajā – četras. Kopumā koalīcijas sastāvā gan būtu septiņas partijas, jo vairākas no tām domē startēja apvienotos sarakstos. “Progresīvo” un “Jaunās Vienotības” frakcijās ir arī apkaimju aktīvisti, kas nav partijas biedri.
Šāda koalīcija vienkopus pulcētu ideoloģiskos pretiniekus – ''nacionāļus'' un ''progresīvos''.
“Ja nebūtu ideoloģisko atšķirību, tad būtu viena partija. Tāpēc ir normāli, ka katrai partijai ir savas prioritātes,” situāciju komentēja Cilinskis.
“Progresīvo” pārstāvis Mārtiņš Kossovičs pauda pārliecību, ka “mūsu mērs Mārtiņš Staķis būs iekļaujošs visai sabiedrībai, tādai, kāda Rīga patiesībā ir – tik dažāda. Mums ir svarīgi, ka Mārtiņš pieturas pie šādiem principiem.”
Staķis norādīja, ka labprāt domes sēdes aizvadītu klātienē, ja vien situācija ar Covid-19 to ļaus. Teorētiski pirmajai domes sēdei vajadzētu notikt šomēnes – 20 dienu laikā pēc tam, kad vēlēšanu rezultāti ir oficiāli apstiprināti. Tiesa, jaunievēlēto deputātu darba cēlienu varētu aizkavēt dažu partiju plāni vēlēšanu rezultātus apstrīdēt.
KONTEKSTS:
Provizoriskie Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultāti liecina, ka vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja “Attīstībai/Par”/”Progresīvie”, bet domē iekļuva 7 no 15 sarakstiem.
Diskusijās pēc vēlēšanām četri spēki – AP/P, JV, JKP un NA/LRA - konceptuāli pauda vēlmi sadarboties un veidot koalīciju. Savukārt līdzšinējie ilggadējie Rīgas saimnieki - “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai”, kā arī domē līdz šim nepārstāvēta Latvijas Krievu savienība pauda gatavību strādāt opozīcijā.
