Šantāža, izkrāpta nauda un citi noziegumi internetā liecina, ka šajā vidē cilvēki mēdz būt neapdomīgāki. Tas ļauj kibernoziedzībai samērā viegli izplatīties.
“Ja mēs uz ielas esam iemācīti neatbildēt, nereaģēt, neiet līdzi, neko neņemt no svešinieka, tad internetā faktiski mēs atkal to aizmirstam.
Un mums liekas, ka mēs tomēr esam pasargāti un mums nekas nedraud. Bet draud,” uzsvēra Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.
Tas, kāpēc cilvēki mēdz būt pārdroši un vieglprātīgi virtuālajā vidē, daļēji skaidrojams indivīda psiholoģijā.
“Ievietojot savu bildīti vai savu kādu rakstu, vai parādot savu skaistu māju, vai smuku ceļojumu, mēs gribam saņemt šo atzinību - vau, cik tu labi dzīvo, tev laikam labi iet! Un tas ir tas, pēc kā, iespējams, cilvēki tīko un nereti nonāk lamatās,” skaidro psihoterapeite Dace Caica.
Viņa šajā procesā iesaka iet soli uz priekšu un pirms informācijas ievietošanas internetā apdomāties, kas to redzēs un kā tā var tikt izmantota. Par to nav aizdomājušies tie cilvēki, kas uzķērās policijas veiktajam sociālajam eksperimentam.
“Mēs izveidojām tādu inovatīvu eksperimentu, izveidojot vienā no populārajiem sociālajiem tīkliem viltus profilu ar smukas meitenes bildi. Kā mēs secinājām eksperimenta nobeigumā - piecu nedēļu laikā mūsu meitenes profilam pievienojās un uzaicināja draudzēties vairāk nekā 1600 lietotāji no tā paša sociālā tīkla,” pastāstīja VP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko.
Un daļa ne tikai uzaicināja draudzēties, bet arī uzsāka komunikāciju. Šajā gadījumā tie lielākoties bija vīrieši. Profils gan bija pasīvs – uz vēstulēm neatbildēja.
“Šeit mēs redzam arī statistiku, kura pilnīgi ataino reālo dzīvi, ka visvairāk no noziedzīgiem nodarījumiem, no incidentiem sociālajos tīklos cieš vīrieši, jo viņi izturas vairāk neapdomāti un vairāk pakļaujas tam vizuālajam efektam, ko viņi redz,” komentēja Homenko.
Policija aicina rūpīgi izturēties pret savu personīgo datu drošību, karšu datiem, parolēm un naivi neuzticēties virtuāliem svešiniekiem. Tomēr, ja tā ir gadījies, par to noteikti var ziņot, piemēram, izmantojot policijas mobilo lietotni - “Mana drošība”.
