Tiesu nolēmumus darba grupa vērtēja pēc tam, kad žurnālā "Ir" un citos medijos plaši tika atspoguļotas dīvainības maksātnespējas procesu iztiesāšanā - gan lietu sadalē un tienešu izvēlē, gan uzņēmumu pārreģistrēšanā, lai nonāktu konkrētā tiesā.
Tiesnešu disciplinārajai atbildībai lietās ir iestājies noilgums, taču rīkoties varot Ģenerālprokuratūra, tādēļ viena no iestādēm, kurai pētījumu nosūtīs, būšot tā. "Tas ir viņu lauciņš... vai tas gadījumā nav apstiprināms un pierādāms kā apzināta, nelikumīga nolēmuma taisīšana," komentēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Viņš uzsvēra vajadzību publiskot veikto pētījumu.
„Gribu uzsvērt, ka mēs īpaši šodien nolēmām šo pētījumu nodot Ģenerālprokuratūrai. Tad, kad jūs iepazīsieties, cik jau nu katrs vēlēsies un cik būs laika [ar izvērtējumu], tad cita starpā minot dažādas nebūšanas, kļūdas vai nepilnības tādas vai citas lietas izskatīšanā,
tur parādās konkrētas vairākas lietas, kurās nav izskaidrojama rīcība no tiesneša puses.
Acīmredzot, ir kaut kas tāds, kas ir ārpus likuma izpratnes, ārpus kvalifikācijas vai interpretācijas. Proti, tās ir vairākas lietas, kas rada saprātīgam vērotājam no malas pamatu aizdomām par varbūt negodprātīgu rīcību. Ņemot vērā, ka mēs runājam par pietiekami seniem notikumiem, disciplinārās atbildības diemžēl faktiski jau nevar būt. Tātad ir jebkādi noilgumi iestājušies. Bet jautājums saistībā ar iespējamiem kriminālprocesiem, tīri teorētiski to var darīt, un tas tālāk būs atkarīgs, protams, no prokuratūras konstatējumiem un redzējumiem par to vai citu informāciju, ko satur pētījumi,” stāstīja Bičkovičs.
Viens no pētījuma komisijas dalībniekiem, bijušais Augstākās tiesas tiesnesis Kalvis Torgāns gan norādīja, ka nepiekrīt daļai no komisijas nolemtā, un uzskata, ka komisijas secinājumiem bija jābūt skarbākiem. Tā vietā vairākiem nolēmumiem komisija drīzāk meklējusi attaisnojumu tajos atrastajām nepilnībām.
KOTEKSTS:
Ar lūgumu vērtēt medijos aprakstīto kolēģu darbu maksātnespējas procesu izskatīšanā aptuveni pirms gada Tieslietu padomē vērsās vairāki tiesneši, arī no Augstākās tiesas. Tiesneši bažījās, ka presē nonākušie gadījumi met ēnu uz tiesu prestižu, un lūdza veidot īpašu komisiju, kura vērtētu medijos aprakstītos procesus. Daļu tiesnešu satrauca medijos vēstītais, ka uzņēmēji mainījuši adreses, lai nonāktu konkrētās tiesās, un, iespējams, piesaistījuši fiktīvus kreditorus.
Viņi atsaucās uz žurnāla “Ir” pētījumu par maksātnespējas lietām. Tajā tika atainota tā dēvētā “ceļojošo firmu” prakse laika posmā no 2008. līdz 2014.gadam, kad uzņēmumi, mainot juridisko adresi, panāca maksātnespējas lietas izskatīšanu kādā konkrētā tiesā. Pētījumā minēti arī konkrēti tiesneši, pie kuriem maksātnespējīgie uzņēmumi aizceļojuši visbiežāk.
