Lai saņemtu ikmēneša valsts 100 latu atbalstu bērnu uzraudzības nodrošināšanai, izvēloties savam bērnam individuālu aukli, viņai jābūt nokārtotām virknei formalitāšu: sanitārā grāmatiņa, kas izmaksās 10 - 15 latus, pirmās palīdzības sniegšanas apliecība – 20 lati. Tāpat nepieciešams atbilstošas izglītības dokuments, bet, ja tāda nav, jārēķinās ar 50 – 80 latu lieliem izdevumiem, mācoties Izglītības kvalitātes valsts dienesta speciāli šai atbalsta programmai rīkotajos bērnu uzraudzības kursos.
„Ar Izglītības valsts kvalitātes dienestu panākta vienošanā, ka viņi jau nosūtīja aicinājumu visām izglītības iestādēm iespējami ātri sakārtot bāzi šo kursu apgūšanai,” stāsta Labklājības ministrijas pārstāvis Maksims Ivanovs.
Zinot auklīšu algas, kas reti kad pārsniedz 200 latus, vecāki, kuri gribēs turpināt sadarbību ar līdzšinējo bērna aukli, iespējams, uzskatīs par savu pienākumu vismaz daļu no šiem izdevumiem segt no savas kabatas. Pretējā gadījumā tas jāmaksā pašai auklei, tādā veidā sadārdzinot bērna pieskatīšanas pakalpojumu. „Ja tu tikai sāc meklēt auklīti, tad tu visu vari izrunāt, pirms dari. Bet, ja tā aukle patīk un tas ir ļoti svarīgi, un jūti, ka vari uzticēt šim cilvēkam savu bērnu, tad vecāki uzņemsies to un nokārtos no savas kabatas,” saka vecāku apvienības “Māmiņu klubs” pārstāve Aleksandra Novaka.
„Pabalsts pagaidām ir spēkā tikai līdz jaunajam gadam, un par to, vai tas nākamgad turpināsies un uz kādiem nosacījumiem, pagaidām skaidrības nav, tāpēc prasību kārtošanas noteikumi ir pārāk nozīmīgi,” norāda AS “Swedbank” pārstāve Adriāna Kauliņa.
Tāpat auklēm jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā un ik mēnesi jāsāk maksāt nodokļi. Reģistrācijas varianti ir vairāki. „Swedbank” privātpersonu finanšu institūtā spriež - patentmaksājums, kas nozīmētu ik mēnesi vienādu summu, būtu visvienkāršāk samaksājams un aukle būtu daļēji sociāli apdrošināta. Taču tas esot pārmēru liels aukļu algām: 50 lati Rīgas bērnu auklēm, 30 reģionā. „Attiecīgi ar vismazākajiem nodokļiem saistītais saimnieciskās darbības veicējs, fiksētā ienākumu nodokļa maksātājs, kur viņa maksā 5% no saviem ienākumiem. Te gan nav iekļauta sociālā apdrošināšana,” piebilst Kauliņa.
„Labklājības ministrijas ieskatā izdevīgākas nodokļu maksāšanas veids būtu mikrouzņēmāja maksāšana. Tie ir 9% no ienākumiem. Ja auklei ir minimālā alga tad viņai būs jāmaksā 18 lati mēnesī. Ja viņa maksās mikro nodokli, tad viņa būs apdrošināta visos viedos: gan maternitātei, gan vecāku pabalstam. Sociālās garantija ievērojami pieaugs,” uzsver Ivanovs.
Iedziļinoties šajos dokumentos, ne visiem vecākiem ir pārliecība, ka vērts pretendēt uz šo atbalstu - nav pārliecības, ka aukles vēlēsies kārtot formalitātes un maksāt nodokļus, neprasot lielāku algu. „Ir ļoti sarežģīti saprast, cik efektīvi tas būs, jo vecāki pagaidām skatās uz to, cik barjeras ir izveidotas, lai saņemtu šo naudu, un īsti neredz jēgu to darīt. Bet politiķi var uzsist uz pleca: jā, mēs izdarījām kaut ko labu; ja jūs nevar to izmantot, tā ir jūsu izvēle,” spriež vecāku apvienības pārstāve.
Finanšu eksperti arī norāda: reģistrējoties kā patentmaksātājs, auklēm ikdienā būtu mazāk lietvedības un grāmatvedības darbu, taču noteiktā ikmēneša maksa ir nesamērojama ar aukļu vidējo algu. Piemēram, augusta sākumā Valsts ieņēmums dienests patentus bija izsniedzis tikai 36 auklēm, un pagaidām pieteikumu skaits nepieaug. Atbalsta programmai kopumā atvēlēti vairāk nekā trīs miljoni latu.
