Jau pavasara sākumā medijos parādījās ziņas par iespējamajiem rīcības scenārijiem 9. maijam, ko gadus iepriekš Uzvaras parkā pavadīja, skandējot Krievijas propagandas saukļus. Dienai, ko šogad noteicām par Ukrainas upuru piemiņas dienu, gatavojās iekšlietu dienesti. Pārdaugavā pie pieminekļa, kas tagad jau ir kritis, diena aizritēja bez plašām provokācijām. Taču tad uzausa jauna diena, kas sašūpoja valdību, – amatu zaudēja divi ministri.
"Pilnīgi noteikti no visa, ko es piedzīvoju politikā, šis bija viens no dramatiskākajiem notikumiem," atzina Golubeva.
Kopš nemieriem 10. maijā pagājis aptuveni pusgads. Bijusī iekšlietu ministre Golubeva, kuras politiskais spēks – partiju apvienība "Attīstībai/Par!" – šogad neiekļuva parlamentā, teica, ka ir pagājis gana daudz laika, lai par šiem notikumiem tik bieži vairs nedomātu.
Golubeva skaidroja, ka 9. maijam policija bija gatava.
"9. maijā atnākušo cilvēku skaits, kaut gan joprojām bija ievērojams, bija krietni mazāks par to, kas bija iepriekšējos gados. Kopumā policija bija gatava arī lielākam cilvēku pieplūdumam. Tam mēs gatavojāmies. Savukārt 10. maijs bija dažu politisko aktīvistu spontāna reakcija uz Rīgas domes novāktajiem ziediem, uz to veidu, kā tieši šie ziedi tika novākti. To apstiprina arī viss, ko es zināju toreiz kā iekšlietu ministre. Tā nebija iepriekš sagatavota akcija," teica Golubeva.
Bijusī ministre stāstīja, ka kopš kara Ukrainā, policija visu laiku bija modra dažādām provokācijām. Taču novēloti reaģēja 10. maijā.
"Vienīgais, kas nogāja greizi no dienestu puses, bija tas, ka tajā brīdī, kad mēs ar policijas priekšnieku vienojāmies, ka, ņemot vērā, ka notiek šī spontānā pulcēšanās, jāsūta speciālo uzdevumu bataljons. Šis lēmums tika pieņemts, mutiski mums vienojoties, bet de facto kaut kur pa vidu notika palēlināta reakcija. Tie policisti, kuriem bija jāierodas ātrāk un jāpalīdz vienībai izkliedēt cilvēkus, to nebija laikus izdarījuši," stāstīja Golubeva.
Viņa neuzskata, ka par notikumiem viņai bija jāuzņemas atbildība.
"Pilnīgi noteikti tajā brīdī man bija rūgtums, īpaši pret premjeru, kurš principā ar savu tvītu deva signālu, ka Marijas Golubevas medības ir atvērtas. Viņa tvīts tajā naktī, vēl nenoskaidrojot visus apstākļu, bija par to, ka viņš prasīs manus paskaidrojumus par to, kā vispār tas varēja notikt. Gan premjers, gan es tajā brīdī bijām ārpus valsts. Atšķirībā no premjera, es biju pastāvīgā kontaktā ar policijas priekšnieku un zināju, kas notiek un ka policijai jādara vairāk, un tas tika arī komunicēts ar policiju.
Man kļuva daudz skaidrāks, kā strādā politika Latvijā. Kad rodas spontāna iespēja kāda konkurenta izredzes samazināt un savu tēlu uz viņa rēķina nospodrināt, tas tiek darīts.
Protams, gan no Nacionālās apvienības puses, gan no premjera puses tas arī tajā brīdī tika darīts,"' sacīja bijusī iekšlietu ministre.
Nacionālā apvienība prasīja Golubevas demisiju. Partijas valde pauda, ka pretējā gadījumā neredz iespēju turpināt darbu šajā valdībā un lems par savu ministru atsaukšanu. Premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") skaidroja, ka koalīcijas stabilitātes vārdā amats jāatstāj arī Nacionālās apvienības ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam.
Bijusī ministre norādīja, ka situācijas galvenais ieguvējs bija pats Kariņš.
"Jo viņš varēja sevi nostiprināt gan kā bargo premjeru, kurš, no vienas puses, prasa man izvēlēties demisionēt vai viņš mani atlaidīs tāpēc, ka, lūk, Nacionālā apvienība prasa, un viņš domā, ka koalīcija ir svarīgāka. Un, no otras puses, arī parādīt, ka viņš ir stingrs arī pret Nacionālo apvienību, jo viņi ir sākuši šūpot koalīciju. Lūk, arī viņu ministram būs jāšķiras no amata," klāstīja Golubeva.
Golubeva nedomā, ka notikumi 10. maijā viņas politiskajai karjerai izdarīja neatgriezenisku kaitējumu. Viņa uzskata, ka cilvēkiem ar liberāliem uzskatiem joprojām ir vieta politikā. Bijusī ministre neizslēdz atgriešanos politikā nākamajās vēlēšanās.
