• Vēl pirms Konkurences padomes lēmuma liegt “Tīrīgai” sākt darbu pret to iebilda Apkaimju alianse.
• Alianse nolēma iejaukties un aicināt iedzīvotājus neparakstīt līgumu ar "Tīrīgu”.
• Viens no alianses pārstāvjiem Jansons uzsver pilsoniskās sabiedrības nozīmi.
• Jansons: mēs iesaistāmies par pareizo lietu, pat ja izredzes nav lielas.
• Rīgas mērs noraida pārmetumus par atkritumu krīzi.
• Jansons: situācija vairāk ir pārvaldības krīze, nevis atkritumu krīze.
• Jansons cer uz jaunu Rīgas domi ar svaigu skatījumu.
• Alianses pārstāvji kandidēs domes ārkārtas vēlēšanās, Jansons to darīt neplāno.
• Kandidējošie pārstāvji aliansi atstās.
• Jansons: pāriešana no pilsoniskās aktivitātes sektora uz politiku ir likumsakarīga.

Taču jau pirms Konkurences padomes vadītājas Skaidrītes Ābramas paziņojuma īpaši aktīvi pret pašvaldības jaunizveidoto atkritumu apsaimniekošanas sistēmu iestājās iedzīvotāji no organizācijas "Rīgas Apkaimju alianse".

“Mēs vispār sākumā domājām, ka vides organizācijas būs tās, kas izcīnīs šo cīņu, taču tas klusums bija aizdomīgs, bet mēs pēc savas būtības esam tādi - ja kaut kas ir nepareizi, tad pret to ir jāiestājas. Un tad sapratām, ka tas jāizdara tieši mums,” atzina Jansons.

Jansons atminas - lai arī par monopola sistēmas veidošanu atkritumu jomā koncepcija tapa jau pāris gadus iepriekš, taču šovasar, sākot to īstenot arī praktiski, Rīgas Apkaimju alianse lēma iejaukties un atklāti aicināt iedzīvotājus neparakstīt sagatavotos līgumus ar jaunizveidoto operatoru “Tīrīga” vēl pirms Konkurences padomes lēmuma.

“Mūsuprāt, izskatījās diezgan pārliecinoši, ka Konkurences padome pieņems lēmumu par to, ka virzītā sistēma nav atbalstāma, un līdz ar to mēs sapratām, ka pārslēgt atkritumu apsaimniekošanas līgumus arī nav gudrs solis. Es teiktu, vēl ļoti palīdzēja arī Valsts prezidenta apliecinājums par līguma nepārslēgšanu līdz Konkurences padomes lēmumam. Es to redzu tā - ja valstī ir viena organizācija, kas nedara to, kas jādara, kā Rīgas dome, kas neaizstāv iedzīvotāju intereses, tad vēl ir Konkurences padome un Saeima, kas var iesaistīties.

Bet patiesībā te ir loma arī pilsoniskajai sabiedrībai un tas ir viens no spēlētājiem, parādot, ka mēs nestāvēsim klusu,” norādīja Jansons.

“Mēs jau sapratām, ka mums pretī nav kaut kādi niekkalbji, bet tas jau nav stāsts par to, ka mēs vērtējam savu iesaisti tikai pēc tā, vai cīņu vispār varam uzvarēt. Nē, mēs iesaistāmies par pareizo lietu, pat ja izredzes nav lielas,” stāstīja Jansons.  

Valdība šomēnes lēma pagarināt ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā, jo dome nav piedāvājusi juridiski pamatotu risinājumu, lai nodrošinātu atkritumu izvešanas nepārtrauktību

“Šis nav lēmums, ko mēs gribam pieņemt, bet lēmums, ko esam spiesti pieņemt Rīgas domes mazspējas dēļ,” atzina premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Noregulējums pagarināts līdz martam. Savukārt Rīgas mērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) pārmetumus par neizdarību noraidīja un sauca tos par politiskiem centieniem atrast veidus, kā panākt galvaspilsētas domes atstādināšanu. Arī Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko norādīja, ka nav pamata ārkārtējās situācijas termiņa pagarinājumam.

“Līgumi ar operatoriem ir noslēgti, paši operatori ir pabrīdinājuši iedzīvotājus, ka nebūs nekādi jauni līgumi jāpārslēdz, tiks pagarināti esošie, un arī cenas paliks tādas pašas kā šobrīd. Līdz ar to pašvaldības izpratnē mēs esam izdarījuši visu, ko pašvaldībai vajadzēja izdarīt pēc sākotnējā rīkojuma, ko bija pieņēmis Ministru kabinets,” klāstīja Stepaņenko.

Tikmēr vides ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) dažas dienas vēlāk pieņēma lēmumu rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Māris Jansons atzina, ka kopumā līdzšinējā situācija pilsētā pagaidām vairāk raksturojama kā pārvaldības krīze, nevis atkritumu krīze, bet cīņa arī vēl nav noslēgusies.

“Tā ir tā monopola sliktā puse, jo, ja ir viens atkritumu apsaimniekotājs, viņš var jebkurā brīdī pateikt - ja jūs nedarīsiet tā, tad mēs neizvedīsim atkritumus. Un, ja ir viens pats monopolists, viņš var diktēt noteikumus. Es arī ceru, ka būs jauna Rīgas dome ar svaigu skatījumu, un tur vairāk domās par pilsētas iedzīvotājiem, bet man arī ir sajūta, ka Saeima ir sakarīga un varētu pieņemt kādas likuma izmaiņas, kā monopola aizliegums Rīgā, bet tie var būt arī citi risinājumi. Bet es nezinu, kā tas viss vēl iegrozīsies,” atzina Jansons.

Jāpiebilst, ka daļa organizācijas pārstāvju jau paziņojuši par kandidēšanu gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Pats Jansons politikā neplāno iet, taču vērtē, ka pāriešana no pilsoniskās aktivitātes sektora uz politisko ir likumsakarīga.

“Es domāju, tas ir normāls process, jo politikai vajag visu laiku jaunas asinis. Domāju, politika nav viegls darbs, un tāpēc es, piemēram, to nevēlos. Taču Apkaimju aliansē tomēr ir nepolitisks spēks, tāpēc tie, kas nolēmuši iesaistīties politikā, pārtrauks savu darbību organizācijā. Apkaimju alianse ir spēks, kam ir svarīgi, lai Rīga ir labi pārvaldīta un šeit ir patīkami dzīvot, un tur vienmēr būs, kas iesaistīsies,” skaidroja Jansons.

Runājot kopumā par pilsoniski aktīvas sabiedrības tendencēm, Jansons arī secina, ka tieši šī gada notikumi, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanas sistēmas nomaiņu, iedzīvotājus padarījuši aktīvākus arī no rajoniem, kas bijuši kūtrāki līdz šim.

“Mēs noteikti ieguvām lielāku atpazīstamību, un paši sajutām tādu lielāku varēšanu, jo pirms tam es nezināju, ka varam aiziet uz valdības sēdi un tur uzstāties, un tas ir iespējams, bet tas ir mērķtiecības un gribēšanas jautājums,” sprieda Jansons.

Alianse arī augusi biedru skaita ziņā, ”bet mums vēl garš ceļš priekšā, jo mēs gribētu, lai lielākā daļa Rīgas nodibina savas biedrības un stājas aliansē, un tas process pamazām notiek”, stāstīja Jansons. 

Viņš atzina, ka “tie lielākie daudzdzīvokļu rajoni, kā Imanta, Zolitūde vai Pļavnieki, tur grūtāk veidot tādas aktivitātes, jo daudzdzīvokļu māju vide neaicina uz to”.

“Privātmāju īpašnieki ir vērsti vairāk uz to, ka es esmu pats atbildīgs par vidi sev apkārt, nevis kaut kāds “Rīgas namu pārvaldnieks”. Taču es teiktu, ka pamazām tas notiek arī ''guļamrajonos'', jo aizmetņi tādām biedrībām jau ir parādījušies arī Imantā un Purvciemā,” stāstīja Jansons.

Apkaimju biedrību pārstāvis Māris Jansons vēl uzsver, ka, viņaprāt, neatkarīgi no tā, kādi politiskie spēki pārvalda galvaspilsētu, iedzīvotāju interesēs ir svarīgi, lai lēmumi ir caurskatāmi un efektīvi.