Melnais ledus patiesībā ir caurspīdīgs. Savu nosaukumu tas ieguvis no asfalta, kas redzams cauri slidenajai ledus glazūrai. Ja gaisa temperatūra ir ap nulli vai pat plusos, bet ceļa segums atdzisis līdz mīnusiem, tad pat migla uz šosejas var kļūt par melno ledu.
Diemžēl ar 60 novērojumu stacijām ir par maz, lai visos ceļa posmos brīdinātu par šo ledu. Līdz ar to tikai atbildīgais ceļa posma dežurants var pieņemt vai nepieņemt lēmumu, kur sūtīt kaisītāju. „Cīnīties var tikai subjektīvi. Mums nav tehniskās bāzes, kas nodrošinātu tādas programmēšanas iestrādes,” saka a/s „Latvijas autoceļu uzturētājs” Ražošanas departamenta direktors Juris Millers.
Tomēr Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes dekāns Juris Smirnovs atzīst, ka ir vairāki veidi, kā cīnīties ar melno ledu. Jo tāda situācija, kāda ir pēdējās dienās, kad melnā ledus dēļ cilvēki iet bojā, nav pieļaujama. Un tā ir ceļu uzturētāju atbildība. Kā viens no risinājumiem ir ceļu preventīvā kaisīšana ar pretslīdes materiāliem.
Savukārt Millers no „Latvijas autoceļu uzturētājs” norāda, ka melnais ledus rodas pēkšņi. Viņš arī paredz, ka, kaisot sausu asfaltu, uzturētāji saņems daudz iebildumu.
Latvijā ziemā uz ceļiem kaisa vai nu mitru sāli vai smilts un sāls maisījumu. To gan ber tad, ja gaisa temperatūra ir vismaz mīnus 15 grādi. Kaisa arī grants maisījumu, bet tikai uz grants ceļiem.
Savukārt Skandināvijā izmanto sīkas granīta šķembas, kas mums esot nepaceļami izmaksu ziņā. „Mēs to varam! Kurš par to maksās? Kurš? Granīta mums nav, tad viss ir jāieved. Tas būs ļoti dārgs prieks,” saka Millers.
Latvijas autoceļu uzturētāji skaidro, ka no 60 miljoniem eiro, kas paredzēti ceļu uzturēšanai, pusi iztērē ziemā. Ievedot granītu, tam aizietu visa nauda.
Būvju inženieri gan norāda, ka pasaulē ir arī citas metodes. „Šveicē, Austrijā, kur ir cukura ražošana, tur izmanto ceļu kaisīšanā atkritumus no šīs ražošanas. Bet nu mums jau nav nekādas cukura valsts vairāk,” stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultāte dekāns Juris Smirnovs.
Tāpēc vismaz pagaidām tikai labas ziemas riepas un autovadītāja prasme novērtēt ceļa apstākļus var viņu pasargāt, braucot pa Latvijas ziemas ceļiem. Jo ceļu uzturētājs nevar garantēt to, ka neslīdēs.
