Circene arī uzskata par noderīgu, ka viņas prombūtnes laikā veselības ministres pienākumus pildīt ir uzņēmusies ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”), jo tas „ļāvis nozarē jau ilglaicīgi sasāpējušus jautājumus, tai skaitā par akūti nepietiekamo finansējumu, pārrunāt augstākajā politiskajā līmenī”.
„Mērķis ar nozari mums ir kopīgs - kvalitatīva veselības aprūpe ar vismaz Eiropas līmenim atbilstošu finansējumu. Laiks rāda, ka ne vienmēr esmu spējusi pārliecināt visus politiķus, ka veselība ir arī valstiska vērtība,” norāda Circene.
Circene atgādina, ka viņa vairākkārt informējusi valdību par nepietiekamiem tarifiem slimnīcām, nepieciešamību mazināt pacientu līdzmaksājumus un palielināt finansējumu medikamentu kompensācijai.
Viņa arī uzsver, ka visa viņas „līdzšinējā darbība veselības ministres amatā bijusi vērsta sabiedrības interesēs”.
„Svarīgi, lai jau pieņemtajiem lēmumiem un uzsāktajiem virzieniem tiktu nodrošināta pēctecība, nodrošinot gan sekmīgu Veselības ministrijas darbu, gan nozares stabilu un ilgtspējīgu attīstību. Tā kā līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām palikuši vien trīs mēneši, nav pamata runām par nepieciešamību atkāpties un jauna veselības ministra meklēšanai,” uzskata Circene.
Jau ziņots, ka situāciju, kad premjerministre pilda veselības ministres pienākumus un daļēji arī tieslietu ministres pienākumus, par nepieņemamu nodevēja Valsts prezidents Andris Bērziņš. Pēc trešdienas sarunas ar premjeri prezidents guva pārliecību, ka drīzumā situācija ar veselības nozares vadību mainīsies.
Tikmēr Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība pieprasa Circenes demisiju, un arī premjere atzina, ka Circenes komunikācija ar nozari nav bijusi vislabākajā līmenī, tai pat laikā paužot, ka pašlaik ministres slimošanas laikā nebūtu ētiski prasīt viņas demisiju.
Circenes demisijas pieprasījums skaidrots ar situācijas pasliktināšanos nozarē viņas darbības laikā kopš 2011.gada. Šajā laikā valsts izdevumi veselības aprūpei ir sarukuši no 3,5% līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
