Paaugstināts gatavības stāvoklis nozīmē, ka nozarē pieejamie personāla, materiāltehniskie vai citi iesaistāmie resursi ir nepietiekami, lai, turpinot slimnīcu darbu ikdienas režīmā, nodrošinātu visu nepieciešamo reaģēšanas pasākumu veikšanu.
Līdz ar to slimnīcām prioritāri ārstniecība jānodrošina neatliekamajiem, akūtajiem un Covid-19 pacientiem.
“Mēs gatavojamies sliktākajam scenārijam, mobilizējam resursus. Cilvēkiem tas var nozīmēt to, ka var būt tādas situācija, ka daļa no plāna un pakalpojumiem var tikt atlikti. Tas nenozīmē, ka pacients šo pakalpojumu nesaņems vispār, bet šo pakalpojumu saņems vēlāk,” pastāstīja VM ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.
Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) veiks rūpīgu izsaukumu prioritizēšanu atbilstoši esošajiem rīcības algoritmiem. “Var pagarināties laiks, kad brigāde atbrauc, īpaši tas ir uz sekundāriem izsaukumiem. Un var būt, ka kādu izsaukumu atsaka.
Tātad notiks izsaukumu šķirošana, prioritizēšana,” pastāstīja VM pārstāve.
NMPD pacientus nogādās stacionārā atbilstoši valstī noteiktajam hospitalizācijas plānam. Slimnīcu pienākums ir sniegt palīdzību visiem pacientiem, kas minētās iestādes uzņemšanas nodaļā nogādāti ar NMPD brigādēm vai ieradušies paši. Lai to nodrošinātu,
slimnīcas nepieciešamības gadījumā pārplāno plānveida stacionāro un dienas stacionāra pakalpojumu sniegšanu.
Veselības ministrija norādīja, ka pacientiem, kuru plānveida ārstniecība būs atlikta, saglabāsies esošā rinda un, atjaunojoties plānveida palīdzības sniegšanai, viņiem vispirms tiks sniegts pakalpojums. Ja slimnīca arī pēc visu resursu koncentrēšanas nespēj nodrošināt ārstniecību neatliekamajiem, akūtajiem vai Covid-19 pacientiem, tai ir rakstveidā jāinformē Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija, lai operatīvi veiktu izmaiņas hospitalizācijas plānā.
Līdzīgi kā iepriekšējā Covid-19 uzliesmojuma laikā slimnīcas nedrīkst pārtraukt:
- pakalpojumus, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību – ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju;
- staru terapiju;
- veselības aprūpes pakalpojumu hematoloģijā;
- metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapiju;
- pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana;
- invazīvo kardioloģiju;
- invazīvo radioloģiju.
- onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte;
- veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības; traumatoloģija;
- akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.
Tāpat jārēķinās, ka NMPD pacientus nogādās tuvākajā pieejamajā ārstniecības iestādē. Tas nozīmē, ka, piemēram, terapijas vai ķirurģijas profila pacients no Rīgas var tikt stacionēts arī Pierīgā esošajās slimnīcās – Ogrē, Tukumā, Jūrmalā – nevis universitātes slimnīcā un ka pacients nevar izvēlēties stacionāru.
Papildus Valsts operatīvā medicīniskā komisija lēma, ka
no 4. oktobra Covid-19 nodaļa tiks atvērta Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, kā arī Tukuma, Limbažu un Ludzas slimnīcās.
Tāpat Nacionālais veselības dienests informēs ģimenes ārstus par Valsts operatīvās medicīniskās komisijas pieņemtajiem lēmumiem, tajā skaitā par nepieciešamību veikt stingrāku pacientu šķirošanu pacientu novirzīšanai uz slimnīcām.
Pavļuts: ārkārtējā situācija medicīnā – nenovēršama
Stradiņa slimnīcā aizņemtas visas Covid-19 pacientiem atvēlētās gultasvietas un ir vajadzība izveidot vēl jaunas. To arī darīšot. Aizņemtas arī visas intensīvās terapijas gultasvietas.
“Gan zinātnieki, gan ārsti vienmēr ir aicinājuši cilvēkus slimības novērst, nevis ar tām slimot. Tādēļ es gribu teikt, ka šobrīd sabiedrības attieksme pret ieteikumiem ir nonākusi līdz brīdim, kad mūsu uzvedība ir manifestējusies gan ar bojājumiem veselībā, gan sabiedrības psiholoģiskajā noturībā,” sacīja Stradiņa slimnīcas galvenā ārste Eva Strīķe.
“Nākamais solis pēc šī būtu ārkārtas situācijas izsludināšana medicīnā. Es domāju, ka tas ir nenovēršami,” atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”).
Tas nozīmētu, ka slimnīcas atteiktos no plānveida veselības aprūpes pakalpojumiem, un ministrs prognozēja, ka tas varētu notikt jau tuvāko divu nedēļu laikā.
“Mūsu aicinājumi rīkoties stingrāk nav sastapušies ar atbalstu no lēmumu pieņēmēju puses. Valdība ir pieņēmusi tos lēmumus, par kuriem ir bijis iespējams politiski vienoties. Nu, protams, ka šie pasākumi nenovērsīs strauju saslimstības pieaugumu tuvākajās nedēļās,” atzina ministrs.
KONTEKSTS:
Veselības ministrija septembra beigās lēsa, ka tuvākajās nedēļās būs jāierobežo plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana. Tas saistīts ar straujo Covid-19 saslimstības pieaugumu un prognozējamo pacientu skaitu, kuriem būs nepieciešama stacionāra ārstēšana akūtos gadījumos.
Slimnīcām prioritāri ārstniecība jānodrošina neatliekamajiem, akūtajiem un Covid-19 pacientiem, kā arī stacionārās ārstniecības iestādes pienākums ir sniegt palīdzību visiem pacientiem, kas minētās iestādes uzņemšanas nodaļā nogādāti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm vai ieradušies paši. Lai to varētu nodrošināt, nepieciešamības gadījumā slimnīcas ierobežo vai pārtrauc plānveida stacionāro un dienas stacionāra pakalpojumu sniegšanu.
Septembra sākumā Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca jau bija izsludinājusi ārkārtas stāvokli, ierobežojot plānveida operācijas, taču vēlāk to atcēla, jo situāciju izdevās stabilizēt. Vasarā Covid-19 pacientus ārstēja piecās slimnīcās, taču, strauji pieaugot hospitalizēto skaitu, patlaban ar koronavīrusu sasirgušos uzņem 10 slimnīcās Rīgā un reģionos.
