Panorāma

Neiebilst pret pabalstu pensionāriem

Panorāma

Lembergam piespriež piecus gadus cietumā

Atbalsts pasākumiem – vēl 300 miljoni eiro

Covid-19 krīzes pabalstiem novirzīs 100 miljonus eiro; par saņēmēju grupām vēl diskutēs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem un 8 mēnešiem.

Koalīcijas partijas vienojās novirzīt vēl 100 miljonus eiro, lai izmaksātu vienreizējos pabalstus Covid-19 krīzes dēļ cietušajām sociālajām grupām. Tie varētu būt pensionāri un invalīdi, bet par konkrētajām grupām, kas varētu saņemt šo pabalstu, kā arī par pašu pabalsta apmēru, Labklājības ministrija vēl diskutēs ar sociālajiem partneriem.

ĪSUMĀ:

  • Koalīcija vienojās novirzīt 200 miljonus eiro pabalstiem par katru bērnu.
  • Vēl 200 miljonus eiro novirzīs infrastruktūras attīstības projektiem.
  • Savukārt vēl 100 miljonus atvēlēs Covid-19  dēļ cietušajām sociālajām grupām.
  • Tie varētu būt pensionāri un cilvēki ar invaliditāti, kuriem nepieciešama kopšana.
  • LM vēl vērtēs, kāds būs pabalsta apmērs un kritēriji to piešķiršanai.
  • Petraviča cer, ka šo pabalstu varētu izmaksāt jau aprīlī.
  • Kopumā šie 500 miljoni eiro – nauda, ko Latvija aizņemas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) pirmdien, 22. februārī, attālinātajā preses konferencē pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes informēja, ka valdību veidojošās partijas vienojās novirzīt ekonomikas stimulēšanai kopumā 500 miljonus eiro.

200 miljoni paredzēti apstiprinātajai iecerei izmaksāt 500 eiro pabalstu par katru apgādībā esošo bērnu.

Vēl 200 miljonus eiro iecerēts novirzīt infrastruktūras attīstības projektiem, lai mazinātu ekonomikas kritumu, palielinātu nodarbinātību. Projektus atlasīs Finanšu ministrijas kopā ar nozaru ministrijām, bet tiem jābūt augstas gatavības projektiem, kuri jau ir izstrādāti un kuru īstenošanu varētu uzsākt jau jūnijā, norādīja premjers.  Tie varētu būs autoceļu, kultūras un sabiedrisko ēku būvniecības projekti.

Savukārt vēl 100 miljonus plānos atvēlēt pabalstam sabiedrības grupām, kam šāds atbalsts būtu nepieciešams.

Šīs grupas identificēs Labklājības ministrija sadarbība ar sociālajiem partneriem, pauda premjers.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV” frakcija) skaidroja, ka ir grupas, kam nepieciešams atbalsts saistībā ar Covid-19 krīzi, lielākā grupa ir vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudēšanas pensijas un sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji.

Viņiem nepieciešams atbalsts, jo šiem cilvēkiem ir papildu izdevumi, iegādājoties medikamentus, viņi ir Covid-19 smagas saslimšanas riska grupā, tāpēc, rūpējoties par veselību, viņi iegādājas imūnsistēmas spēcinošus līdzekļus, viņiem papildu izdevumus rada dezinfekcijas līdzekļu, masku iegāde, turklāt esot ierobežotas iespējas saņemt palīdzību no tuviniekiem un bērniem, klāstīja ministre.

Ministre sacīja, ka apspriestais piedāvājums ir 200 eiro liels pabalsts, bet “jāvienojas par detaļām”, par pensijas apjomu, līdz kuram pabalstu izmaksās.

Petraviča atzina, ka ideālā variantā būtu izmaksāt šādu pabalstu visiem, kas saņem pensijas, bet ir vēl pieteiktas grupas – tās ir aptuveni 16 000 pieaugušās personas ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, un vēl aptuveni 2500 bērni ar invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša kopšana.

Visu pensiju saņēmējiem pabalstiem būtu nepieciešami 115 miljoni eiro, vēl 4 miljoni eiro būtu vajadzīgi pārējo grupu pabalstiem. Tāpēc ministrija ar sociālajiem partneriem vēl vērtēs, vai ierobežot pensiju apmēru, līdz kuram izmaksā pabalstu, vai meklēt citu risinājumu, sacīja Petraviča.  

Pēc LTV rīcībā esošas informācijas koalīcijā izskatītie scenāriji paredz noteikt, ka šo pabalstu varēs saņemt pensionāri, kuru pensijas nepārsniedz 470 līdz 600 eiro mēnesī.  

Viņa cer, ka jau nākamnedēļ būs sagatavots attiecīgais likumprojekts, lai var ātrāk uzsākt atbalsta izmaksu. Viņa sprieda, ka to varētu sākt darīt jau aprīlī, ja līdz marta beigām būs izmaksāts atbalsts ģimenēm ar bērniem,

Premjers arī informēja, ka visi šie 500 miljoni nāk no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tā ir aizņemta nauda, kas tēmēta uz ilgtermiņa izaugsmi un nodarbinātību. Tā ir nauda, ko iespējams aizņemties starptautiskajos tirgos, un Latvijas kredītreitings šobrīd ļauj aizņemties ļoti izdevīgi – par negatīvām likmēm, “šādos apstākļos varam naudu aizņemties, ieguldīt ekonomikā un nodrošināt, ka nauda atgriežas budžetā un izaugsmē nākotnē”, norādīja Kariņš.

Vienreizējo pabalstu pensionāriem varētu uztvert kā kompensāciju par šo grūto laiku - šāds un līdzīgi atbalstoši viedokļi dominē, aptaujājot cilvēkus ielās.

Vienlaikus netrūkst arī tādu, kas uzskata, ka šādā veidā valdība cenšas apslāpēt sabiedrības dusmas, cilvēkus uzpērkot. Taču lielākā daļa LTV aptaujāto Rīgas ielās uzskata, ka viņi to ir pelnījuši pat, ja ikmēneša ienākumi krīzes laikā nav mazinājušies.

KONTEKSTS:

Labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) rosināja izmaksāt vienreizēju 200 eiro atbalstu pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti, ka arī personām, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šāda vienreizēja atbalsta izmaksāšana prasītu aptuveni 100 miljonus eiro. Tomēr iepriekš vienošanās par šo ieceri netika panākta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti