VM valsts sekretāre Indra Dreika, iepazīstinot valdību ar iecerētajiem soļiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai slimnīcās, sacīja, ka līdz 16. oktobrim Latvijas slimnīcās ir ierīkotas 1126 gultas Covid-19 slimnieku ārstēšanai.
Pie 1100 – 1400 Covid-19 gultasvietām veselības aprūpi iespējams nodrošināt visās slimnīcās, taču pārtraukta plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, izņemot atsevišķus pakalpojumus. Vienlaikus tiek apzināti papildu piesaistāmie cilvēkresursi – rezidenti. Tāpat sagatavots slimnīcu vajadzību saraksts starptautiskās palīdzības pieprasījuma sagatavošanai.
Pēc VM valsts sekretāres teiktā, "kritisko skaitli" – 1500 ar Covid-19 pacientiem aizņemtas gultasvietas – varētu sasniegt 23. oktobrī, bet labākajā gadījumā – 27. oktobrī, pieņemot, ka stacionēto skaits dubultojas ik pēc 15 dienām.
VM valsts sekretāre atzina, ka, pārsniedzot 1400–1600 Covid-19 gultasvietu slieksni, plānots pārtraukt plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu arī privātajās ārstniecības iestādēs, izņemot atsevišķus pakalpojumus. Tādējādi mērķis lielākoties ir piesaistīt cilvēkresursus no privātā sektora, skaidroja Dreika.
Paredzēts Covid-19 pacientu aprūpē iesaistīt iestādes, kas iepriekš nebija iesaistītas. Tāpat plānota pacientu šķirošana visos veselības aprūpes līmeņos, sniedzot tikai neatliekamo palīdzību. Šajā posmā paredzēts arī piesaistīt papildu cilvēkresursus – rezidentus, kā arī pieprasīt starptautisko palīdzību.
"Šajā gadījumā ir pārtraukta plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana visās stacionārajās ārstniecības iestādēs, arī privātajās. Tam galvenais mērķis ir resursu ieguve – mediķu resurss, ko ceram atbrīvot no visa veida plānveida pakalpojumu sniegšanas, lai pārvirzītu uz stacionāriem neatliekamās palīdzības sniegšanai gan ar, gan bez Covid-19 diagnozes," skaidroja VM valsts sekretāre.
Līdz 1. novembrim aizņemto gultu skaits Covid-19 pacientu ārstēšanai provizoriski varētu sasniegt 2200. Tādā gadījumā primāri tiktu nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība un Covid-19 pacientu ārstēšana. Plānota pacientu šķirošana stacionārajās aprūpes iestādēs. Ap 200 papildu gultasvietas plānots izveidot Bērnu slimnīcas bijušajā novietnē Gaiļezerā. Plānota Covid-19 pacientu ārstēšana Stradiņa slimnīcas ātrijā, kā arī iesaistītajās privātajās medicīnas iestādēs. Šajā etapā plānots saņemt starptautisko palīdzību – iekārtas.
Savukārt Covid-19 gultu skaitam sasniedzot 3000, kas provizoriski iespējams ap 10. novembri, pie slimnīcām plānots izvietot moduļa tipa ēkas Covid-19 pacientu ārstēšanai. Gultas plānots izvērst citās infrastruktūrās – sanatorijās, neizmantotās slimnīcu ēkās.
Paredzēta arī hospitāļa izveide sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Plānota cilvēkresursu un iekārtu mobilizācija. Citstarp plānota brīvprātīgo iesaiste Covid-19 pacientu aprūpē.
VM valsts sekretāre brīdināja, ka nepietiekamo resursu dēļ ne visiem būs iespējams nodrošināt nepieciešamo veselības aprūpi – ne tikai Covid-19, bet arī pacientiem ar hroniskām slimībām un citiem. Šajā etapā starptautiskajā palīdzībā cer saņemt cilvēkresursus un teltis.
Ņemot vērā šos ārkārtējos apstākļus, stingrais "lokdauns" vienlaikus jāizmanto vakcinācijas veicināšanai, jo īpaši riska grupās, uzsvēra premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Iespējamos rīkus no juridiskā viedokļa uzdots vērtēt Operatīvās vadības grupai. Valdības vadītājs uzsvēra, ka stingro ierobežojumu nedēļas nedrīkst izniekot.
"Vai mēs būtu gatavi iet uz 50 un vairāk gadus vecu cilvēku obligātu vakcināciju? Es domāju, ka mums faktiski nav izvēles. Ja mēs šajās četrās nedēļās nepanākam šo cilvēku vakcinēšanu, mūsu valsts būs lejupejošā spirālē.
Kamēr pārējās Eiropas valstīs sabiedrība ir atvērta, ekonomika ir atvērta, cilvēki priecājas un iet savās ikdienas gaitās, tikmēr mēs sēdēsim mājās tādēļ, ka liela daļa cilvēku nav vakcinēta. Sabiedrības absolūtais vairākums nevar to atļauties!" teica Ministru prezidents.
Vairums valdības locekļu diskusijā apšaubīja iespēju uzdot personām vecumā virs 50 gadiem vakcinēties pret Covid-19. Tas būtu juridiski pamatojams atbilstoši amatu grupām, bet ne pēc vecuma, argumentēja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).
"Obligāts pienākums vakcinēties senioriem – ko tas nozīmē no tiesiskā viedokļa? Pateikt, ka tas jādara noteiktu vecumu sasniegušajiem? Kā mēs to nodrošināsim? Policija ķers uz ielas vai nelaidīs pārtikas veikalā? Tas nav īsti nopietni," vērtēja tieslietu ministrs.
Vienlaikus VM vērtēs iespējas veiksmīgāk informēt iedzīvotājus par vakcināciju krievu valodā. Šo problēmu izgaismojuši slimnīcu pārstāvji, jo vairums hospitalizēto ir tieši krievvalodīgie. Apspriedīs iespēju par vakcinēšanās iespējām nosūtīt personalizētas vēstules krievu valodā, kas gan būtu atkāpe no likuma prasībām par mērķētu paziņojumu sūtīšanu ne valsts valodā.
