Covid-19 nodaļas Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā ar 14 gultasvietām, savukārt Ludzas medicīnas centrā ar 15 gultasvietām atvēra šīs nedēļas sākumā, lai atvieglotu darbu lielākām reģionālajām slimnīcām, tostarp Rēzeknes slimnīcai. Kā Balvos, tā Ludzā atvēlētās gultasvietas tika aizpildītas jau pirmajās divās dienās.
Ludzas medicīnas centrā gultasvietu kapacitāte varētu būt arī lielāka, taču būtiskākais šķērslis to nodrošināšanā ir mediķu trūkums. “Ziemas–pavasara periodā bija visas 30. Šobrīd ir diezgan asas kadru trūkuma problēmas, tieši augstākā personāla, ārstu trūkums. Tā kā to risinām, ceram uz rezidentu atbalstu, kas mums bija ziemā. Ja to atrisināsim, būs vēl 15 [gultasvietas], un es domāju, ka visas 30 nedēļas laikā būtu arī pilnas. Pieprasījums ir ļoti liels,” pastāstīja SIA “Ludzas medicīnas centrs” valdes loceklis Juris Atstupens.
Galvenokārt abās ārstniecības iestādēs nonākušo Covid-19 pacientu vecums pārsniedz 60 gadu slieksni. Viņu slimības gaitu vērtē kā vidēji smagu.
“Šie cilvēki pārsvarā ir jau ar hroniskām slimībām, un šis [Covid-19 vīrusa] paveids tāpat kā iepriekšējais saasina hroniskās slimības. Mums ir grūtniece, jauna sieviete. Viņai ir nepieciešams stacionārs, tāpēc viņa ir šeit. Viņa neatrodas mājās, viņa ir uzraudzībā, ginekologu uzraudzībā,” pastāstīja SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” pediatre Sigita Drubiņa.
Pašreiz nedz Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, nedz Ludzas medicīnas centrā dienas stacionāra, kā arī plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana nav pārtraukta. Ierobežota ir vien terapijas nodaļas darbība Balvos līdz ar ārsta terapeita dežūru nodrošināšanu Covid-19 nodaļā.
“Mums nācās samazināt terapijas nodaļas gultu skaitu, līdz ar to terapeitiskajiem pacientiem būs jāvēršas kaut kur citur, ja mūsu nodaļa būs pilna. Viss darbs tagad ir uzlikts rezidentam un vienam no speciālistiem, kas arī tur bija, tas ir neirologs. Un papildu slodze, protams, ir arī dežūrterapeitiem,” pastāstīja SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” izpilddirektore Marika Jermaševiča.
“Šobrīd mēs mēģinām un, cik ilgi būs iespējams, to arī darīsim – sniegt palīdzību gan Covid-19 pacientiem, gan arī hroniskiem pacientiem. Turpinām arī sniegt palīdzību dienas stacionārā, veikt operācijas, lielākus izmeklējumus, līdz redzēs, kā tālāk attīstīsies. Protams, pacientiem jārēķinās, ka liegti visvisādi apmeklējumi,” norādīja Atstupens.
Līdztekus Balviem un Ludzai šobrīd gultasvietu trūkuma dēļ Covid-19 pacientus nepieņem arī Ogres, Tukuma un Jūrmalas slimnīcās, vēsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
KONTEKSTS:
Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.
Arī 2021. gada vasarā Latvijā ierobežojumu bija mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju turējās zem 100 gadījumiem, tomēr tad valdība atkāpās no iepriekš iecerētā luksofora principa un, sasniedzot 120 saslimstības gadījumu atzīmi, nepastiprināja ierobežojumus.
Rudenī, pieaugot Covid-19 saslimstībai un slimnīcu noslodzei, valdība lēma par jauniem noteikumiem, nosakot par pienākumu vakcinēties vairāku profesiju pārstāvjiem un lemjot, ka teju visi pakalpojumi un pasākumi iekštelpās drīkst notikt tikai, ja apmeklētāji un dalībnieki ir potējušies pret Covid-19, izslimojuši vīrusu vai uzrāda negatīvu Covid-19 testu. Taču mediķi un ekspertu grupa pauda, ka ar to nebūs gana, lai mazinātu slimības izplatību un saglabātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem līdzšinējā apjomā.
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, Valsts operatīvā medicīniskā komisija lēma medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju.
