ĪSUMĀ:
- Skolēni un skolās strādājošie pēc kontakta ar Covid-19 inficēto varēs nedoties karantīnā.
- Testēšana skolās turpināsies ierastajā kārtībā – divas vai trīs reizes nedēļā.
- Mācību procesā nepiedalīsies ar Covid-19 inficētie un ar saslimšanas simptomiem.
- Kontaktpersonas aizvien nevarēs doties uz vietām ārpus skolas, kur pulcējas liels cilvēku skaits.
- Bērnudārzu audzēkņus netestē, tāpēc tur izmaiņu līdz 1. martam varētu nebūt.
- Līdz ar to dārziņu audzēkņiem pēc kontakta ar saslimušo jāievēro mājas karantīna.
- Sēdes laikā ministri diskutēja par ierobežojumu atcelšanu plašākām sabiedrības grupām.
- Tos plānots skatīt nākamnedēļ.
- Maina Covid-19 sertifikāta nosacījumus augstākās izglītības iestādēs studējošajiem.
Grozījumu anotācijā skaidrots, ka vecuma grupā no 0 līdz 9 gadiem un no 10 līdz 19 gadiem saslimstības rādītājam ir tendence stabilizēties, tāpēc izglītības iestāžu loma vīrusa izplatībā samazināsies un ir iespējams atvieglot ierobežojumus.
Vienlaikus izglītības iestādēs pamata un vidējās izglītības pakāpē tiek saglabāta rutīnas skrīninga testu veikšana, lai pēc iespējas ātrāk atklātu inficēšanās gadījumus un veiktu medicīnisko novērošanu, savukārt augstākās izglītības pakāpē tiek atstāta iespēja veikt skrīninga testēšanu darba devēja vai iestādes vadītāja noteiktas atbildīgās personas uzraudzībā.
Līdz ar to mājās paliek tikai tie darbinieki vai audzēkņi, kuri ir inficējušies ar Covid-19.
Izņēmums attiecībā uz mājas karantīnu attiecas tikai uz dalību izglītības procesā skolā, interešu izglītībā un profesionālās ievirzes izglītībā,
bet kontaktpersonas nevar apmeklēt vietas, kur pulcējas liels skaits cilvēku, doties viesos u.tml.
Savukārt koledžās un augstskolās studējošais, nodarbinātais vai izglītojamā asistents septiņu dienu laikā kopš pēdējā kontakta ar inficēto pirms katras klātienes mācību dienas veic skrīninga testēšanu darba devēja vai iestādes vadītāja norīkotas atbildīgās personas uzraudzībā.
"Aicinām katru izglītības iestādi, vecāku un pedagogu ar lielāko rūpību attiekties pret epidemioloģiskās drošības pasākumiem, pareizi valkāt maskas un lieki nepulcēties, bet redzam, ka šis būs labs solis mācību procesa nodrošināšanai, lai mums nebūtu jādomā par eksāmenu pārcelšanu vai brīvlaika pagarināšanu," valdības sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija).
Līdz šim skolās mācību procesu organizēt ir bijis sarežģīti galvenokārt lielā Covid-19 slimnieku kontaktpersonu skaita dēļ, norādījušas vairākas izglītības iestādes. Tāpat biedrība "Vecāki par izglītību" uzskata, ka kontaktpersonu noteikumi jāatvieglo arī bērnudārzos.
Tomēr 8. februārī valdībā lemtais uz bērnudārzu audzēkņiem neattiecas.
Ministre preses konferencē pēc valdības sēdes norādīja, ka šajā jautājumā vēl tiks uzklausīti eksperti, taču, visticamāk, izmaiņas pirmsskolas izglītības iestāžu bērnus varētu skart no 1. marta, jo līdz šim jaunākajiem bērniem netika veikta Covid-19 testēšana.
"Domāju, ka līdz 1. martam būtisku izmaiņu nebūs,"
sacīja ministre.
Tāpat šodien lemts līdz 28. februārim, ārkārtējās situācijas beigām, pagarināt atstādināšanas termiņu tiem izglītības iestāžu darbiniekiem bez Covid-19 sertifikāta, kurus atstādināja no amata uz laiku līdz trīs mēnešiem.
Valdība arī noteica pārejas periodu, kas paredz iespēju augstākās izglītības iestādēs studējošajiem, kas mācību procesā piedalās attālināti, turpināt studijas bez Covid-19 sertifikāta uzrādīšanas līdz 2021./2022. akadēmiskā gada beigām, kā arī atcelta prasība pēc sertifikāta tālmācības studiju programmās studējošajiem.
Tika arī noteikts pārejas periods, lai ārvalstniekiem būtu iespēja veikt vakcināciju vai vakcinācijas fakta atzīšanu – ārvalstniekiem būs iespēja piedalīties studiju procesā attālināti bez sertifikāta līdz tā iegūšanai, bet ne ilgāk kā 60 dienas kopš ierašanās Latvijā.
Atvieglojumi plašākai sabiedrībai
Atvieglojumi plašākai sabiedrībai sagaidāmi no 1. marta. Par tiem valdība plāno lemt pēc nedēļas, bet ministru vidū nav vienprātības par Covid-19 sertifikātu sistēmas turpināšanu.
Līdz tam atsevišķā sēdē ministri vēl varētu lemt par Covid-19 sertifikāta derīguma termiņa datuma pārcelšanu, lai neliegtu iespēju saņemt pakalpojumus tiem, kuri kādu iemeslu dēļ vēl nav saņēmuši balstvakcīnu.
Šodienas sēdē ministru starpā aizsākās diskusijas par to, vai, pārpildītu slimnīcu prognozēm nepiepildoties, Covid-19 ierobežojumu atcelšanu nevarētu izvērtēt ātrāk.
Izrādījās, ka ar vēlamo variantu sagatavošanu lēmumi kavējas ministriju augstākās ierēdniecības veidotajai Operatīvās vadības grupai. Tās vadītājs Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis atzina, ka nav vienprātības par Covid-19 sertifikātu sistēmas turpināšanu vai pārtraukšanu no 1. marta.
"Bija jautājumi, par kuriem bija vienošanās un kas tika prezentēti kā kopīgs viedoklis sadarbības sanāksmē, bet par atsevišķiem aspektiem vienošanās nav. Es kā Operatīvās vadības grupas vadītājs nevaru piespiest vienu vai otru piekāpties, ja nespējam vienoties sarunu rezultātā," viņš teica.
No vairāku ministru puses izskanēja norādes, ka tādā gadījumā izvērtēšanai valdībā jāiesniedz nevis viens, bet vairāki iespējamo scenāriju varianti.
Viens no kritiskākajiem par kavēšanos pārskatīt epidemioloģiskos ierobežojumus bija finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") Viņš uzsvēra, ka Eiropas Centrālā banka paziņojusi par plānu gada otrajā pusē vai nākamgad palielināt procentu likmes, tādēļ valsts aizņēmumi starptautiskajos tirgos būs vēl dārgāki.
"Kolēģi, šī, varētu teikt, ballīte ir beigusies. Ja tā pavēro, mēs laikam esam vienīgā valsts Eiropas Savienība, kas omikrona laikā neko nav izdarījusi. Mums tas maksā [apturētās] uzņēmējdarbības atbalstam, un nav izprotams, kāpēc vienādi pakalpojumi var būt Igaunijā vai Lietuvā, bet ne Latvijā. Mums ir vienādi saslimstības rādītāji. Tātad tieši mēs ļoti daudz esam nelietderīgi tērējuši naudu," viņš teica.
Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") aicināja turēties pie koalīcijas sanāksmē lemtā un nemainīt nolemtos termiņus.
"Bijām vienisprātis, ka šīs slēgtās nozares no 1. marta varēs atsākt darbu, ka pārskatīsim kvadrātmetru nosacījumus telpās, ierobežotos darba laikus. Tas, par ko nevienojāmies, ir par Covid-19 sertifikātu sistēmas turpināšanu pēc 1. marta. Šonedēļ vēl tiksimies, diskutēsim par to, un 15. februārī varēsim viest skaidrību sabiedrībai un nozarēm par nosacījumiem pēc omikrona pīķa pārvarēšanas."
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdzās citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus.
Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināja līdz 28. februārim.
Kopš janvāra būtisks saslimstības vilnis novērots arī Latvijā, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai.
