Nedēļas sākumā Valsts prezidents Egils Levits sarīkoja valsts konstitucionālo orgānu vadītāju virtuālu apspriedi, kurā secināja – šis neesot laiks juridiskam formālismam. “Ārkārtējā situācijā visām valsts institūcijām, iestādēm un amatpersonām ir jāorganizē savs darbs tā, lai šis mērķis, tātad – valsts pastāvēšana, sabiedrības un cilvēku aizsardzība –, tiktu nodrošināts. Un tas nozīmē arī, ka ir jābūt radošai pieejai, lai šajos apstākļos to varētu īstenot,” pēc sanāksmes pauda prezidents.
Attālināta darba režīms, cilvēku tiešo kontaktu ierobežošana, izvērsta darbība elektroniskajā vidē – šie un citi pasākumi varot palīdzēt iestādēm tomēr pēc iespējas īstenot to funkcijas. Tomēr to reāli panākt nav tik vienkārši.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča aicinājums mutvārdu tiesas sēdes noturēt tikai lietās, kas saistītas ar nozīmīgu tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību, praksē nozīmē to, ka tiesas ir faktiski slēgtas apmeklētājiem.
Lai gan Abrenes ielas tiesu nams Rīgā izskatās gandrīz pamests, darbinieki tajā tomēr strādā, un arī tiek skatītas dažas lietas. Piemēram, Rīgas apgabaltiesā 30. martā ir ieplānota Aivara Lemberga krimināllietas skatīšana.
Abrenes ielas ēkā atrodas gan Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģija, gan Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Abu tiesu priekšsēdētājas izdevušas rīkojumus, no kuriem izriet, ka mutvārdu tiesas procesi netiek pārcelti tikai īpašos gadījumos.
Lemberga lieta, kuru pirmajā instancē Rīgas apgabaltiesa skata jau divpadsmito gadu, epidēmijas dēļ atlikta netiks.
Tas izriet no tiesneses Irīnas Jansones rakstiski sniegtās atbildes: “Kriminālprocesā 30. martā bija paredzēts turpināt lietas izskatīšanu, lai to varētu pabeigt pēc iespējas drīzāk. Tiesā ir saņemts zvērināta advokāta iesniegums, kurā norādīts, ka viņa aizstāvamais bija izbraucis no Latvijas laikā no 13. līdz 16. martam. Par turpmāko lietas izskatīšanas gaitu tiks lemts pēc precīzāku ziņu saņemšanas.”
“De facto” noskaidroja, ka tiesneses minētais aizstāvamais ir Anrijs Lembergs, kuram līdz 30. martam būtu jāievēro pašizolācija. Viņa advokāts Oskars Rode komentārus “De facto” sniegt negribēja. Tiesa gan procesa dalībniekiem jau ir paziņojusi, ka pirmdien sasaukto sēdi atcelt neplāno. Par to pārsteigts un neapmierināts ir Aivara Lemberga advokāts Māris Grudulis, kurš šajā procesa stadijā lasa savu debašu runu.
“Nu, redziet, jūsu teiktais par to, ka lieta tiks skatīta, tas būtībā man ir liels pārsteigums, jo vadoties no visiem tiem notikumiem, kas valstī notiek, no visiem tiem apstākļiem, no Augstākās tiesas priekšsēdētāja paziņojuma, nu, šķiet, ka būtu arī šīs lietas izskatīšana jāatliek,” saka advokāts Grudulis. “Nu, ja tā sēde tiešām notiks un ja tā tiek plānota visu šo pandēmijas laiku četras dienas nedēļā, kaut vai nodrošinot to divu metru atstarpi, tā, manā ieskatā, ir ļoti bezatbildīga rīcība. Un, visticamāk, ka mēs ar tās sekām saskarsimies, un negribētu, lai kaut kas ļauns notiek tiešām.”
Grudulis norāda, ka Lembergs ir Covid-19 riska grupā, kurā ietilpst cilvēki vecumā virs 65 gadiem. Tomēr Lemberga publiskās aktivitātes liecina, ka viņš visai aktīvi apmeklē darbu Ventspils domē un sniedz klātienes preses konferences,
kurās ne vienmēr ievēro divu metru distanci. Savukārt tiesas sēdēs viņš pēdējā laikā piedalās attālināti – videokonferences režīmā pieslēdzoties no Ventspils tiesas.
Tai pašā zālē regulāri sēž arī trešais lietā apsūdzētais – uzņēmējs Ansis Sormulis, stāsta viņa advokāts Jānis Rozenbergs: “Es zinu, ka mans aizstāvamais Ansis Sormulis nav apmierināts ar šo situāciju. Viņš šobrīd cenšas patiešām ierobežot jebkādus savus sociālos kontaktus ārpus sava ģimenes loka. Protams, ka piedalīšanās tiesas sēdē šo viņa piesardzības režīmu pārtrauks, jo nav jau runa tikai par to, vai procesa dalībnieki paši tur ir vai nav kādā riska kategorijā, bet viņiem visiem ir tuvinieki, un dažāda vecuma...”
Rozenbergs, kurš ir visai pieprasīts advokāts, stāsta, ka tā dēvētā Lemberga lieta ir vienīgā, kuras ietvaros viņam tuvākajā laikā jādodas uz tiesas zāli.
Savukārt kā Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājam viņam zināms, ka visā Latvijā absolūtais vairums mutvārdos skatāmo lietu – vien ar retiem izņēmumiem – ir noņemtas no izskatīšanas. Tas nozīmē, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām gan tiesām, gan advokātiem būs jāstrādā intensīvākā režīmā, prognozē Rozenbergs.
Tikmēr viens no valsts apsūdzības uzturētajiem Lemberga lietā, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss uzskata, ka neesot nekādu problēmu, kas liegtu turpināt izskatīt lietu:
“Tiesas zālē ir iespējams nodrošināt šo sociālo distancēšanos, tiesas zāle ir pietiekami liela, un patiesībā jau ir jādomā arī par kriminālprocesa saprātīgajiem termiņiem ikkatrā gadījumā. Tas nenozīmē, ka, ja mums ir ārkārtējā situācija, tad nav jāvērtē arī citi tiesību aizskārumi iespējamie. (..) Nu, diskusijas vienmēr var būt, jo mani arī patiesībā neizbrīna tas apstāklis, ka viens no apsūdzētajiem ir devies ceļojumos vai izbraucienos šajā laika periodā, neilgi pirms noteica šo ierobežojumu. Bet jebkurā gadījumā mēs esam tam gatavi, un tad pirmdien arī redzēsim, kā tas risināsies un notiks.”
Lemberga advokāts Grudulis “De facto” gan uzsver, ka par saprātīgo termiņu neievērošanu epidēmijas dēļ viņa klients nesūdzētos, jo tie esot objektīvi apstākļi.
Citādi gan esot ar faktu, ka tuvākajā laikā netiks nodrošināta atklātuma principa ievērošana. Epidēmijas laikā tiesas sēdēs drīkstēs piedalīties tikai lietas dalībnieki un ar pavēsti aicinātas personas, tāpēc par tajās notiekošo nevarēs uzzināt žurnālisti un sabiedrība.
Aivara Lemberga advokāts arī stāsta, ka debašu runu viņš ir paredzējis lasīt visu šo gadu. Viņš gan prognozē, ka šos plānus varētu izjaukt Saeimas iecerētie Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas paredz: tiesnesis, izvērtējot lietas apstākļus, var noteikt tiesas debašu ilgumu. Grudulis uzskata, ka šie grozījumi tiek virzīti tieši Lemberga lietas dēļ.
