KNAB priekšnieks skaidroja, ka KNAB izlēma neuzsākt kriminālprocesu saistībā ar Covid-19 vakcīnu iegādi, jo neatrada pierādījumus tam, ka būtu notikuši koruptīvi darījumi. Taču tas nenozīmē, ka amatpersonu rīcībā nav bijušas darbības, kuras varētu kvalificēt pēc kāda cita Krimināllikuma panta.
Straume cer, ka to noskaidros prokuratūras pārbaudē.
„Es esmu par to priecīgs. Jo Kriminālprocesa likums nepieļauj, ka iestādes vadītājs varētu iejaukties kriminālprocesuālās izmeklēšanās. Līdz ar to tā ir tīrākā prokuratūras prerogatīva izvērtēt, pateikt, ka, jā, viss ir izmeklēts atbilstoši. Tā nav KNAB kompetence.
Mantkārīgais nolūks nav konstatēts, koruptīvās attiecības nav konstatētas.
Bet, iespējams, ir kāda cita – amatpersonu bezdarbība vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana bez mantkārīgā nolūka. Un [prokuratūra var] dot uzdevumu kādai no tiesībsargājošām iestādēm tomēr šo izmeklēt,” sacīja Straume.
Tikmēr ģenerālprokurors Juris Stukāns intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pauda, ka šajā lietā ir skaidrs – ir aizskārums sabiedrības interesēm. Bet ir jāizvērtē, vai amatpersonas ir rīkojušās atbilstoši noteiktai kārtībai, vai ir ievērota valsts pārvaldei noteikta kārtība un kuram vajadzēja pieņemt lēmumu.
“Man ir tādas aizdomas, vai mums tiešām normatīvajos aktos visi šie jautājumi ir noregulēti atbilstoši, lai mēs varētu noskaidrot, ka amatpersona vai nu ļaunprātīgi izmantoja savu stāvokli vai tieši otrādāk – amatpersona nav darījusi to, ko paredz normatīvais akts,” sacīja Stukāns.
Šajā lietā Ģenerālprokuratūrai nākšoties lietu pārbadīt no paša sākuma.
KONTEKSTS:
Latvija teorētiski varēja pieteikties arī lielākam “Pfizer/BioNTech” vakcīnu daudzumam, taču pēc veselības nozares ekspertu darba grupas izvērtējuma, ņemot vērā šīs vakcīnas specifiskās uzglabāšanas un izlietošanas prasības, pieņemts lēmums par mazāku daudzumu. Veselības ministrija gan uzskata, ka to nevar saukt par kļūdu.
Tāpat pagājušā gada nogalē neformālā veselības aprūpes nozares ierēdņu darba grupa nolēmusi pasūtīt tikai pusi no piedāvātā augsti efektīvas Covid-19 vakcīnas “Moderna” daudzuma – 336 566 devu.
Kopumā Latvija atteicās no iespējas iegādāties aptuveni 1,3 miljonus vakcīnu devu, kas ļautu vakcinēt aptuveni 650 000 cilvēku, kas ir visi Latvijas iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem.
Pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem Latvija 11. martā bija pēdējā vietā no Eiropas Savienības valstīm pēc pirmo poti saņēmušo iedzīvotāju īpatsvara – pirmo devu saņēmuši vien 4,1% iedzīvotāju. Nākamais sliktākais rezultāts ir Bulgārijā (4,5), bet vislabākais rezultāts ir Maltā – 15,8%. Igaunijā šis rādītājs ir 9,5%, bet Lietuvā – 9,1%.
