Jau dažas nedēļas pēc stingrās mājsēdes sākuma, kad vīruss bija kārtīgi ieskrējies un laboratorijas reģistrēja augstus inficēto rādītājus, notekūdeņu analīze norādīja, ka mājsēdei ir efekts un turpmākajās dienās jaunu inficēto skaits kritīsies.
Zinātniskā institūta “BIOR” direktors Aivars Bērziņš teica:
"Mājsēdes, varētu teikt, trešajā nedēļā redzējām situācijas stabilizāciju."
Notekūdeņu monitorings ir apjomīgs pētījumu projekts, ko valsts zinātniskais institūts "BIOR" veic kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un arī Biomedicīnas pētījumu centru.
Bērziņš informāciju, kas slēpjas notekūdeņos, sauc par vērtīgu matricu. Tie satur ne tikai dažādas izcelsmes un veidu vīrusus, ko pārnēsā un izplata cilvēki, kā arī dzīvnieki, bet arī lietoto medikamentu un narkotiku atliekvielas. Un ne to vien. Pilnīgi visu, kas nonāk notekūdeņu sistēmā.
Jānis Kloviņš no Biomedicīnas pētījumu centra, kurš savukārt sekvencē notekūdeņos atrasto vīrusa genomu, klāstīja, ka notekūdeņos atrasti tādi Covid-19 varianti, kas līdz šim cilvēkos nav atrasti.
"Ir atrastas tādas mutācijas, kas cilvēkos līdz šim Latvijā nekur nav redzētas. Tad, protams, tas lielais jautājums ir, no kurienes viņas ir nākušas. Nevar izslēgt, ka tas vienkārši nāk, mēs nezinām, kāda ir situācija arī brīvajā dabā ar dzīvnieku saslimšanu," viņš teica.
Savukārt Bērziņš norādīja: "Visiem šiem interesi raisošiem vīrusu variantiem un mutācijām ir jāseko nepārtraukti. Līdz ar to mēs vēlreiz uzsveram to, ka monitoringa mērķis ir sistēmiski un arī sistemātiski sekot līdzi šīm tendencēm bez pārrāvumiem, jo tā nav lieta, kuru mēs varam ieslēgt un izslēgt, vienā brīdī nofotografējot esošo situāciju."
Zinātnieki uzsvēra, ka ir ārkārtīgi svarīgi nepalaist garām brīdi, kad kādā no pašvaldībām notekūdeņos varēs redzēt nozīmīgas izmaiņas. Un zinātnieki gaidītu arī plašāku šo datu izmantošanu. Piemēram, jau laikus konkrētā pašvaldībā ieviešot lokālus ierobežojumus.
RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna pauda: "Manuprāt, labākais pielietojums būs tieši tagad, kad kovida vilnis iet uz leju. Pēc būtības mēs varēsim pateikt, vai tiešām konkrētajā pilsētā šī epidēmija ir beigusies. Pēc tam, kad kovida saslimstība samazināsies, mēs redzēsim, kā mainās dažādu variantu īpatsvars. Tas, manuprāt, arī ir ļoti svarīgi."
Zinātnieki norādīja, ka šī pētniecība ir ārkārtīgi interesanta, un metodoloģija tiek izstrādāta darba gaitā, turklāt tas vienlaikus notiek visā Eiropā, kur arī šī metode tiek izmantota gan šobrīd kovida pandēmijas uzraudzīšanā, gan nākotnē var noderēt citu vīrusu, tajā skaitā potenciāli bīstamu vīrusu uzraudzībā.
