Līdz ar to tautas nobalsošanas ierosinājumu parakstījusi mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju. Attiecīgi apturētais likums nav nododams tautas nobalsošanai.
Lai būtu jārīko tautas nobalsošana par apturēto likumu, parakstu vākšanā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868 vēlētājiem.
Galīgos parakstu vākšanas rezultātus CVK paziņos arī Valsts prezidentam Egilam Levitam.
Lai noteiktu galīgo parakstu vākšanas rezultātu, vēlēšanu komisijas ziņas par parakstītājiem no parakstu vākšanas lapām ievadīja CVK parakstu vākšanas sistēmā, un apkopotie dati tika iesniegti pārbaudei Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Pārbaudē tika secināts, ka 20 no visiem pārbaudei iesniegtajiem ierakstiem nebija Latvijas pilsonības, 16 parakstītājus nebija iespējams identificēt, bet viena persona nebija sasniegusi 18 gadu vecumu. Atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem viena persona parakstu pārbaudes datumā bija mirusi, taču šī vēlētāja paraksts tika līdzskaitīts, jo šādos gadījumos tiek pārbaudīts, vai vēlētājs bija balsstiesīgs parakstīšanās dienā.
Vēl 16 gadījumos konstatēts, ka vēlētāji bija parakstījušies atkārtoti.
Iespēju parakstīties kādā no ārvalstīs izveidotajām parakstu vākšanas vietām kopumā izmantojuši 12 vēlētāji, kuri parakstījās Latvijas vēstniecībās Īrijā, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Somijā un Zviedrijā.
Parakstu vākšanai bija izveidotas 296 parakstu vākšanas vietas, no tām 265 parakstu vākšanas vietas Latvijā, beārvalstīs – - 31 parakstu vākšanas vieta. Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādāja četras stundas dienā, arī brīvdienās, pašvaldību vēlēšanu komisiju noteiktajos darba laikos. Tiesības piedalīties parakstu vākšanā bija Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma.
CVK aplēses liecina, ka parakstu vākšanas izmaksas nepārsniegs 828 952 eiro. Galīgās parakstu vākšanas izmaksas būs zināmas pēc faktisko izdevumu apkopošanas no pašvaldībām.
KONTEKSTS:
36 parlamentāriešu paraksti, lai Valsts prezidentam prasītu apturēt Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, tika savākti pēc Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputātu iniciatīvas.
Opozīcijas deputāti uzskata, ka pieņemtie grozījumi par ostām tika pamatoti ar politisku saukli par nepieciešamību veikt "vienkāršu ostu pārvaldības reformu", uzskatot, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu kā atvasinātu publisko tiesību personu pārveidošana par valsts kapitālsabiedrībām "ir formāls un pienācīgas apspriešanas Saeimā necienīgs jautājums".
Parlamentārieši uzsvēra, ka grozījumi radot nepieņemamu precedentu un "turpmāk apdraud faktiski jebkuras pašvaldības teritoriālo un finansiālo autonomiju" Latvijā, īstenojot neizdiskutētas, nepamatotas un pēc būtības nevajadzīgas valsts pārvaldes reformas.
Valsts prezidents apturēja ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.
