“Arī divos mēnešos mēs, izvērtējot situāciju, protams, esam gatavi šīs vēlēšanas sagatavot; jāņem vērā, ka šīs ir pašvaldību vēlēšanas un ļoti liels darba apjoms šajās vēlēšanās gulstas uz Rīgas pilsētas vēlēšanu komisiju,” norādīja CVK vadītāja Kristīne Bērziņa.
Vēlēšanās varēs piedalīties vismaz 18 gadu vecumu sasniegušie pilsoņi, kas deklarēti Rīgā vai kuriem pieder nekustamais īpašums pilsētā.
Mainīt deklarēto adresi uz Rīgu, lai piedalītos vēlēšanās, ir jau par vēlu – balsot varēs tikai tie, kuri galvaspilsētā piedeklarējušies līdz 26. janvārim.
Balsot varēs tikai konkrētā vēlēšanu iecirknī, kurā vēlētājs būs reģistrēts.
Vēlētāji no 26. marta saņems informāciju par viņu balsošanas iecirkni, saņemot deklarētajā adresē rakstisku vēstuli. Vēlētāji mainīt savu vēlēšanu iecirkni elektroniski varēs no 26. marta līdz 11. aprīlim. Pašvaldību vēlēšanās būs iepriekšējā nobalsošana, un to varēs veikt trīs dienas iepriekš, bet pašas ārkārtas vēlēšanas plānotas 26. aprīlī.
KONTEKSTS:
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā.
Taču februāra sākumā Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" (GKR)) iepriekš vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi var atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Pēc trīs nenotikušām sēdēm ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par") rosinās papildināt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Par domes atlaišanu Saeima plāno balsot 13. februārī.
Paredzēts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks pēc diviem mēnešiem no dienas, kad stāsies spēkā likums par pašvaldības atlaišanu. Vēlēšanu izmaksas lēstas ap 1,5 miljoniem eiro.
