Vēlēšanas izsludinātas, ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, kas noteic, ka CVK Rīgas domes vēlēšanas jāizsludina 2020. gada 7. jūlijā, bet vēlēšanām jānotiek 2020. gada 29. augustā.
Ar vēlēšanu izsludināšanas dienu sākas arī priekšvēlēšanu aģitācijas periods Rīga domes vēlēšanās.
Rīgas domes vēlēšanās vēlētāji varēs balsot savā vai jebkurā citā vēlēšanu iecirknī Rīgā. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no plkst. 7.00 līdz 22.00.
“Vēlēšanu iecirkņa komisijai ir jāpārliecinās, ka vēlētājs jau nav nobalsojis savā iecirknī, piemēram, iepriekšējās balsošanas laikā. Tas nozīmē, ka caur sistēmu notiek saziņa ar vēlētāju iecirkni, un vēlētāju iecirknis sniedz atbildi tam iecirknim, uz kuru vēlētājs ir atnācis balsot, vai viņš drīkst balsot citā iecirknī. Tas ir process, kas paņem laiku. Vidēji tās būtu droši vien kādas 15 minūtes vienam vēlētājam,” informēja CVK vadītāja Kristīne Bērziņa.
Trīs dienas pirms vēlēšanām varēs nobalsot iepriekš:
- trešdien, 26. augustā, no plkst. 16.00 – 21.00;
- ceturtdien, 27. augustā, no plkst. 9.00 – 16.00;
- piektdien, 28. augustā, no plkst. 12.00 – 20.00.
Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās būs Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas – šā gada 31. maijā, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums.
Vēlētāji, kuriem Rīgā šā gada 31. maijā bija reģistrēta dzīvesvieta, vēlētāju sarakstos tiks iekļauti automātiski, savukārt, lai izmantotu iespēju vēlēt Rīgas domi, ja vēlētājam Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums, vēlēšanām būs īpaši jāreģistrējas no 30. jūlija līdz 15. augustam.
Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās būs derīga pase vai personas apliecība (eID).
No 30. jūlija savu iecirkni varēs noskaidrot arī pa CVK uzziņu tālruni vai PMLP e-pakalpojumā.
No 30. jūlija līdz 15. augustam vēlēšanu iecirkni varēs nomainīt uz jebkuru citu iecirkni Rīgā. Tāpat šajā laikā reģistrēties balsošanai Rīgas domes vēlēšanās varēs tie vēlētāji, kuriem Rīgā nav deklarēta dzīvesvieta, bet pieder nekustamais īpašums.
Mainīt iecirkni vai reģistrēties balsošanai Rīgā varēs PMLP e-pakalpojumā vai nosūtot iesniegumu pa pastu vai e-pastu, vai portālā Latvija.lv jebkurai Rīgas pilsētas dzīvesvietas deklarēšanas iestādei.
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, vēlētājiem iecirkņos obligāti būs jāvelk sejas aizsegi. Tos plāno iepirkt Rīgas dome.
Vēlētāji arī aicināti ņemt līdzi savas pildspalvas, taču vajadzības gadījumā arī tās varēs saņemt iecirknī.
Tāpat būs jādezinficē rokas un jāievēro divu metru distance vienam no otra.
Rīgas vēlēšanu komisija cer iecirkņiem sagādāt 250 000 masku, ko izdalīt vēlētājiem.
Vajadzīgo finansējumu komisija lūgusi pašvaldības pagaidu administrācijai. Kopumā vēlēšanām vēl vajadzīgi aptuveni 380 000 tūkstoši eiro.
“Tur nav tikai izmaksas, kas attiecas uz inventāru, aizsarglīdzekļiem. Arī papildu cilvēki mums ir vajadzīgi, arī tur [vajadzīgs] diezgan daudz [naudas], visas šīs distanču uzlīmes. Tādas tehniskas detaļas,” skaidroja Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs Juris Kokins.
Ja vēlētājam veselības stāvokļa dēļ nebūs iespējas nokļūt vēlēšanu iecirknī, būs iespēja pieteikties balsošanai savā atrašanās vietā. Šajā gadījumā vēlētājam vai viņa uzticības personai pa pastu, e-pastu vai portālā Latvija.lv jāiesniedz iesniegums Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijai. Sūtot iesniegumu pa e-pastu, tam jābūt parakstītam ar drošu e-parakstu. Balsošanu vēlētāju atrašanās vietā vēlēšanu iecirkņu komisijas varēs organizēt ne tikai vēlēšanu dienā, bet arī iepriekšējās balsošanas dienās.
Kandidātu sarakstu pieņemšana Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām notiks no 14. līdz 20. jūlijam.
Kandidātu saraksti jāiesniedz Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijai. Deputātu kandidātu sarakstus Rīgas domes vēlēšanām var iesniegt reģistrēta politiskā partija, reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.
Deputātu kandidātiem jārēķinās, ka otrdien sākas priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Tas nozīmē, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs turpmāk uzskaitīs partiju reklāmas tēriņus, kā arī uzraudzīs, vai kandidāti nemēģina pielietot neatļautus paņēmienus, lai piesaistītu vēlētāju balsis.
Piemēram, aģitācijai aizliegts izmantot administratīvos resursus, kā arī reklāmās obligāti jānorāda, kas tās apmaksājis.
“Aicinātu sabiedrību izmantot mūsu mobilo lietotni “Ziņo KNAB”, ar kuras starpniecību var informēt par jebkuru aizdomīgu gadījumu, tajā skaitā apmaksāto aģitāciju internetā, tajā skaitā par jebkuru slēptās aģitācijas gadījumu. Mēs šo informāciju uzskaitīsim un izmantosim turpmākām pārbaudēm,” norādīja KNAB pārstāve Amīlija Raituma.
Katra partija priekšvēlēšanu aģitācijai drīkst tērēt 171 706 eiro.
KONTEKSTS:
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.
CVK bija nolēmusi izsludināt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 25. aprīlī, kad visā Latvijā paredzēta Lielā talka. Līdz ar tiesas spriedumu šis datums ir mainīts.
Savukārt marta vidū, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija cerībā ierobežot Covid-19 izplatību, vairāki politiskie spēki – Jaunā konservatīvā partija un Zaļo un zemnieku savienība – aicināja apsvērt Rīgas domes vēlēšanu pārcelšanu. Tāpat vairākas partijas apturēja savu vēlēšanu kampaņu, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.
