Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris svētdienas rītā intervijā Latvijas Televīzijai pastāstīja, ka nav bijis ziņu ne par vienu neapzīmogotu aploksni. Tāpat komisijas darbinieki savākuši tikai vienu pasi un divas ID kartes. Vēl kāds vēlētājs atstājis vēstuli CVK priekšsēdētājai, kura to saņems.
Kopumā 14. Saeimas vēlēšanas aizritējušas mierīgi, atzīmēja Bērziņa. Viņa gan norādīja, ka dienas laikā, cilvēkiem Latvijā dodoties pie vēlēšanu urnām, bijuši daži apgrūtinājumi.
Viens "loģistikas apgrūtinājums", pēc Bērziņas teiktā, bijis tas, ka iecirkņiem bijis grūti prognozēt vēlētāju skaitu, jo balsotāji varēja doties uz jebkuru iecirkni. Līdz ar to bija grūti paredzēt, kāds konkrētajā iecirknī būs apmeklējums, sacīja Bērziņa. Bijuši gadījumi, kad dažu pašvaldību iecirkņos beigušās arī anonīmās vēlēšanu aploksnes, piemēram, Krāslavas novadā un Ventspils valstspilsētā. Taču šādos gadījumos vēlētājiem bijusi iespēja izmantot reģistrētās aploksnes.
Tāpat viens no apgrūtinājumiem bijušas arī rindas, kas veidojās pie vēlēšanu iecirkņiem. Tomēr Bērziņa sacīja: "Rindas iecirkņos ir labāk nekā tukši iecirkņi. Bet – ja rindā pavadītais laiks ir ilgāks par 10–15 minūtēm – tā ir jau tā pacietības robeža, kad rindas ir ļoti lielas."
Bērziņa norādīja, ka šis jautājums nākotnē būtu jārisina pašvaldībām. Viņa atzina, ka šādiem risinājumiem nepieciešams papildu finansējums, kam Saeimas vēlēšanu organizēšanai jānāk no valsts un pašvaldību budžeta. Tāpat, lai neveidotos rindas, jāapsver papildu iecirkņu izveidošana, atzīmēja Bērziņa.
Vienlaikus, kā ierasts, bijušas situācijas, kad vēlētājs veicis nepareizus atzīmējumus vēlēšanu zīmē, atklāja Bērziņa. Tāpat dažviet vēlētāji nav zinājuši, ka konkrētā vēlēšanu apgabalā var balsot par izvēlētā politiskā spēka konkrētu sarakstu, tāpēc daži iedzīvotāji par to pauduši neapmierinātību.
Bērziņa izteica pateicību iedzīvotājiem, kuri 1. oktobrī atrada laiku, lai dotos pie balsošanas urnām un izdarītu savu izvēli. "Izskatās, ka esam pārvarējuši tendenci, ka vēlētāju aktivitāte krītas. Šoreiz ir iepriecinoši rādītāji," piebilda Bērziņa.
KONTEKSTS:
Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali – Rīgas, Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales. Rīgas vēlēšanu apgabalā ietilpst arī vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs. Katra vēlēšanu apgabala iecirkņos ir atšķirīgas vēlēšanu zīmes – tikai attiecīgā vēlēšanu apgabala zīmes.
14. Saeimas vēlēšanās darbojās 1030 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem 949 vēlēšanu iecirkņi – Latvijā, bet 81 vēlēšanu iecirknis – ārvalstīs.
Latvijas parlamentā ir 100 deputātu vietu. No katra vēlēšanu apgabala Saeimā ievēlējams noteikts skaits deputātu. Vietu skaitu katrā vēlēšanu apgabalā nosaka proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam četrus mēnešus pirms vēlēšanām. 14. Saeimā no Rīgas vēlēšanu apgabala jāievēl 36 deputāti, no Vidzemes vēlēšanu apgabala – 26 deputāti, no Latgales un Zemgales vēlēšanu apgabaliem – 13 deputāti, no Kurzemes vēlēšanu apgabala – 12 deputāti.
