CVK, modelējot neapzīmogoto vēlēšanu aplokšņu ietekmi uz vēlēšanu rezultātu, secinājis, ka teorētiski "Saskaņas" un "Jaunās Vienotības" mandātu skaitu pašvaldībā var ietekmēt daļa jeb 320 no neieskaitītajām aploksnēm.
Ja pieņem, ka starp neieskaitītajām aploksnēm 320 ir tādas, kurās balss atdota par "Jauno Vienotību", bet nav nevienas, kurās nobalsots par "Saskaņu", tad "Jaunā Vienotība" iegūtu vienu papildus mandātu, savukārt "Saskaņa" vienu deputāta vietu zaudētu.
Vēlēšanu rezultāti gan jau ir apstiprināti, tomēr partijas tos var pārsūdzēt līdz trešdienai.
"Saskaņas" viens no līderiem, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs aģentūrai LETA šonedēļ pauda, ka līdzīgi kā "Saskaņas" vadītājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka partijai nebūtu jāapstrīd vēlēšanu iznākums.
Arī "Jaunā Vienotība" neplānojot apstrīdēt vēlēšanu rezultātus. Politiskā spēka mērķis esot koncentrēties uz sarunām par koalīcijas izveidošanu un darīt visu, lai pēc iespējas ātrāk sāktu strādāt Rīgas dome, noskaidroja aģentūra LETA.
Tikmēr Rīgas domē neiekļuvusī partija "Jaunā Saskaņa" CVK apstrīdējusi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātus, aģentūra LETA noskaidroja CVK.
"Jaunās Saskaņas" līderis Jānis Kuzins iesniegumā CVK norādījis, ka Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas lēmums apstiprināt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātus, viņaprāt, ir prettiesisks un atceļams.
Ņemot vērā vairāk nekā 600 neapzīmogotu aplokšņu konstatēšanu vēlēšanu gaitā, "Jaunā Saskaņa" uzskata, ka ir būtiski ietekmēti vēlēšanu rezultāti ne tikai starp tajā tikušajām un netikušajām partijām un apvienībām Rīgas domē, bet arī starp tikušo un netikušo deputātu kandidātu plusiem un mīnusiem. Tās ieskatā, minēto iemeslu dēļ ir iespējams cits deputātu sastāvs jaunajā Rīgas domē.
Kuzins uzskata, ka divu iecirkņu dēļ tiek ierobežota vēlētāju griba, kas "ir Latvijas starptautisko saistību, Satversmes, Krimināllikumā un citu likumu un normatīvo aktu pārkāpums".
Viņš arī pauda, ka vairākiem Rīgas vēlētājiem nebija iespējas nobalsot mājās, lai gan viņi tam bija reģistrējušies atbilstoši likumam, kas, Kuzina ieskatā, ir rupjš pārkāpums. Viņš lūdz pārskaitīt balsis visos vēlēšanu iecirkņos.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, Kuzins lūdz atcelt Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas lēmumu par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, atcelt Rīgas pilsētas vēlēšanu 97. un 144. iecirkņa vēlēšanu rezultātus un iecirkņa komisiju lēmumus par to apstiprināšanu. Tāpat tiek lūgts izsludināt jaunas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas Rīgas pilsētas 97. iecirknī un 144. iecirknī.
Partija arī lūdz pārskaitīt balsis visos Rīgas vēlēšanu iecirkņos, kā arī, ņemot vērā pārkāpumu smagumu, raksturu un skaitu, izsludināt jaunas ārkārtas vēlēšanas Rīgas pilsētā.
Tikmēr CVK intervijā LTV norādīja, ka, visticamāk, partijas sūdzība nekļūs par pamatu velēšanu rezultātu atcelšanai. Tajā pat laikā CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa atzina, ka
pārkāpumu ietekme uz vēlēšanu rezultātiem var novest pie atkārtotu velēšanu rīkošanas konkrētajos iecirkņos.
KONTEKSTS:
Rīgas vēlēšanu iecirknī Puškina licejā atklātas 419 neapzīmogotas balsošanas aploksnes, kuras nevar ieskaitīt vēlēšanu rezultātos. Savukārt Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā šādas aploksnes bijušas 208. Neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes un tajās esošās vēlēšanu zīmes nolemts atzīt par nederīgām. CVK abos gadījumos jau lēmusi lūgt Valsts drošības dienestu (VDD) veikt lietas apstākļu pārbaudi.
CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa iepriekš informēja, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātus iespējams apstrīdēt līdz trešdienai.
Rīgas domes vēlēšanās galīgos vēlēšanu rezultātus nosaka un apstiprina Rīgas vēlēšanu komisija. Pēc Bērziņas paustā, komisija 30. augustā ir apstiprinājusi vēlēšanu rezultātus. Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības gan vēlēšanu iecirkņa komisijas, gan pilsētas vēlēšanu komisijas lēmumu apstrīdēt CVK. To var izdarīt triju darba dienu laikā, tātad, līdz trešdienai.
CVK lēmumu pieņem triju dienu laikā. Savukārt šo CVK lēmumu triju darba dienu laikā arī var apstrīdēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā. Apgabaltiesas pieņemtais lēmums, kas jāpieņem septiņu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas, ir galīgs un nav apstrīdams.
Ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām, tā atceļ lēmumu par pašvaldības vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Šādā situācijā tiesa var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem - uzdot CVK nodrošināt balsu pārskaitīšanu, izsludināt atkārtotu balsošanu vai izsludināt atkārtotas vēlēšanas.
Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka, ka gadījumā, ja vēlēšanu rezultāti netiks apstrīdēti, jaunie deputāti uz pirmo domes sēdi ir jāuzaicina ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā 20 dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Savukārt, lai izpildītu tiesas spriedumu, ar kuru atstāts negrozīts vēlēšanu komisijas lēmums par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes sēdi desmit dienu laikā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas dienas.
Vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. ''Attīstībai/Par!''/''Progresīvo'' saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, "Jaunā Vienotība" - desmit, "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" piecus, bet Latvijas Krievu savienība un Jaunā konservatīvā partija - katra pa četrām deputātu vietām.
