Par antifašistu dēvētais Jānis Kuzins, kurš pārstāv partiju apvienību “Jaunā Saskaņa”, Centrālajā vēlēšanu komisijā ieradies ar iniciatīvu vākt parakstus referendumam par izmaiņām Izglītības likumā.
Tās paredz gan valsts un pašvaldības, gan privātajās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs pāriet uz mācībām ne tikai latviešu, bet arī citās valodās. Tāpat iecerēti grozījumi skar augstākās izglītības sadaļu, paredzot, ka studijas drīkst organizēt ne vien Eiropas Savienības, kā likums nosaka šobrīd, bet arī Apvienoto nāciju organizācijas oficiālajās valodās.
Kuzins noliedz, ka priekšlikumi mērķēti konkrēti uz krievu valodu, “tur ir arābu valoda un ķīniešu valoda”. Jautāts, vai Latvijā tas varētu būt aktuāli, viņš sacīja: “Kāpēc nē. Mums studentu cik ir, kas ir arābu runājošie…” Precīzi pateikt, cik šādu studentu ir viņš gan nevarēja, vien norādot, ka tādu ir “diezgan”.
Atzinumu par “Jaunās saskaņas” iniciētajiem likuma grozījumiem sniegušas arī Izglītības un Tieslietu ministrijas un tiesībsargs. Visi norādījuši uz virkni problēmu gan iniciatīvas saturā, gan noformējumā, un, lai arī pēdējo tās autori solījās labot, Centrālā vēlēšanu komisija lēma parakstu vākšanu neuzsākt.
Lēmums bija vienbalsīgs.
“Ja tā būtu tikai vienīgā problēma, mēs varētu atdot likumprojektu uzlabošanai, pārstrādāt, un lemt par atkārtotu reģistrēšanu, bet šeit tas galvenais iebildums ir par saturu, Satversme nosaka, ka latviešu valoda mums ir prioritāte,” skaidroja CVK vadītāja Kristīne Bērziņa.
Pilnais CVK lēmums būs pieejams 8. janvārī, un to varēs pārsūdzēt mēneša laikā.
Saskaņā ar Satversmi vēlētājiem ir tiesības iesniegt pilnīgi izstrādātu likumprojektu, par ko var vākt parakstus referenduma ierosināšanai.
CVK var atteikt likumprojekta reģistrāciju, ja tas nav pilnībā izstrādāts.
Šī nav pirmā “Jaunās Saskaņas” iesniegtā iniciatīva. Iepriekš tā arī pievienojusies parakstu vākšanai par Saeimas atlaišanu, bet burtiski tikko iesniegusi iniciatīvu paraktu vākšanas vietnē manabalss.lv par Rīgas un Jūrmalas apvienošanu. Un tas viss laikā pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, kurās “Jaunā Saskaņa” plāno piedalīties, tikai vēl nav īsti skaidrs, kādā sastāvā.
“Baumas par mums klīst dažādās, vieni saka, ka mēs vedam pārrunas ar [neatkarīgo deputātu Aldi] Gobzemu.. [..] nu, viņš pie mums ir bijis “Radio PIK”, vai tās ir pārrunas, nezinu. Daži saka, ka ar [neatkarīgo Rīgas domnieku] Alekseju Rosļikovu, viņš pats izplata šīs ziņas. [..] Arī runājam. Esam tikušies ar [“Saskaņas” līderi] Jānis Urbanoviču, viņš ir izteicis dažus priekšlikumus, esam aicinājumu izteikuši oficiālu Aivaram Lembergam,” klāstīja Kuzins.
Kuzins gan noliedz, ka mēģinājuma uzsākt parakstu vākšanu patiesais mērķis būtu vairot “Jaunās Saskaņas” popularitāti pirms gaidāmajām vēlēšanām.
Tikmēr CVK priekšsēdētāja atzīst, ka iespēja iesniegt likuma iniciatīvas nereti tiek izmantota tieši, lai vairotu to autoru atpazīstamību, un esošais regulējums būtu jālabo.
“Lai tiešām tās iniciatīvas nepārvērstos par tādu populisma veidu un nenoslogotu lieki iestādes, kurām viņas ir jāvērtē pēc satura, gan Centrālo vēlēšanu komisiju,” skaidroja CVK vadītāja.
Šobrīd CVK iesniegtas arī iniciatīvas, piemēram, par Saeimas deputātu skaita samazināšanu no 100 uz 50, kā arī par izmaņām, kas ļautu vēlēšanu sarakstu pieteikt arī deputāta kandidātam bez partijas.
