ĪSUMĀ:
- CVK noraida iesniegumus par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu.
- Sūdzību iesniedzēji sola vērsties tiesā.
- Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija uzskata, ka tās bijušas “cilvēkkļūdas” un atvainojās vēlētājiem.
Noraida sūdzības un atvainojas
Sūdzības par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātiem iesniedza “Saskaņas”, “Jaunās Saskaņas”, Latvijas Krievu savienības un partijas “Alternative” pārstāvji par divos iecirkņos konstatētajām neapzīmogotām vēlēšanu aploksnēm un par to, ka atsevišķiem cilvēkiem netika nodrošināta iespēja nobalsot mājās.
CVK sēdē ceturtdien, 3. septembrī, norādīja, ka nav pamata aizdomām par ļaunprātīgu iecirkņu darbinieku rīcību, bet tā bijusi “cilvēkkļūda”, pirms vēlēšanām neapzīmogojot daļu aplokšņu.
“Mums būtu jāvērtē, vai iecirkņa komisija rīkojusies atbilstoši likuma prasībām. Šobrīd, uzklausot liecības, šķiet, ka pirmajā sadaļā par apzīmogošanu, protams, nav rīkojusies atbilstoši likuma prasībām, savukārt balsu skaitīšanā likuma prasības ir ievērotas. Tātad, sastādot balsu skaitīšanas protokolus, aploksnes, kas ir nederīgas, kurām nav iecirkņa spiedoga, – lai kādi būtu iemesli, ir jāskaita atsevišķi, tās ir uzskatāmas par nederīgām, un tās ir iesaiņojamas [atsevišķi].
Tātad šobrīd Centrālajai vēlēšanu komisijai, manā ieskatā, nav īsti pamata atcelt rezultātus, pamatojoties, ka būtu ievērots šajā balsu skaitīšanas procesā procedūras pārkāpums,” sacīja CVK vadītāja Kristīne Bērziņa.
Vienlaikus CVK vadītāja arī uzsvēra, ka vēlēšanu likums nedod komisijai tiesības izlemt sūdzībās minētās prasības: “Centrālā vēlēšanu komisija līdzīgi kā iecirkņa komisija un pašvaldību vēlēšanu komisija nevar rīkoties pretēji vēlēšanu likumā noteiktajam. Līdz ar to īstā iestāde, kura varētu pēc būtības šādā aspektā izvērtēt šo strīdu, būtu administratīvā apgabala tiesa.”
Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins atzina pieļautās kļūdas un atvainojās vēlētājiem. Vienlaikus Kokins norādīja, ka ārkārtas vēlēšanas bija sasteigtas un pieņemts atsevišķs likums, kas procesu sarežģījis.
“Tur, kur ir cilvēks, tur ir kļūdas, bet to, par laimi, ir maz, neskatoties uz ļoti sarežģītajiem apstākļiem.
Es, protams, atvainojos visiem vēlētājiem, kuriem šī mājas vizīte ''notrūka''.
Tur faktiski bija diezgan objektīvi apstākļi, jo pirmo reizi mēs elektroniski pārsūtījām un saņēmām mājas vizīšu pieteikumus, un būtībā šīs vizītes procedūra un apkalpošanas procedūra nebija aprobēta. Tas bija pirmo reizi. Bez tam pieteikumi nāca ļoti dažādā formā, un situācijas bija tādas, ka cilvēks ir reģistrēts vienā iecirknī balsošanai, otrs cilvēks reģistrēts citā iecirknī un abi grib nobalsot trešajā iecirknī,” skaidroja Kokins.
Sūdzību iesniedzēji nemierā ar lēmumu
Sūdzību noraidīšana gan nozīmē to, ka jaunievēlētās domes darbs tik drīz nesāksies, jo
visi sūdzību iesniedzēji grasās CVK lēmumu pārsūdzēt tiesā.
“Man šķiet – mēs šeit visi ļoti labi saprotam, ka vēlētāju tiesības tiek aizskartas un īstenībā arī balsošanas rezultāti tika ietekmēti. Līdz ar to es no savas puses un partijas vārdā, un īstenībā arī vairāku vēlētāju vārdā aicinātu nepieiet šim jautājuma formāli. Un uzskatu, ka komisija ir pat tādas tiesības, kas paredz arī lēmuma atcelšanu, ar kuru tika apstiprināti balsošanas rezultāti,” sacīja partiju “Alternative” pārstāvošā Viktorija Jarkina.
“Vēlēšanu komisijas neizdarība ir konstatēta. Iznākums ir tāds, ka vairāk par 600 vēlētāju bija liegta iespēja izmantot savas konstitucionālās tiesības,” sacīja “Saskaņas” pārstāvis Vladimirs Frolovs.
“CVK tomēr ir augstākā iestāde, kas var izvērtēt gan Rīgas komisijas lēmumu, gan iecirkņa komisijas lēmumus. Un, ja pieiet formāli, tad viņai pat nav jēgas, tad viņi ir tikai iestāde, kas izdod instrukcijas, bet nekādus lēmumus nevar pieņemt,” komentēja partijas “Jaunā Saskaņa” pārstāvis Jānis Kuzins.
CVK lēmumu kā formālu kritizēja arī Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs: “CVK pieņēma ļoti formālu lēmumu, vadoties tikai no likuma pantiem. Tā nedrīkst attiekties pret vēlētāju tiesībām, un, protams, mēs pārsūdzēsim.”
CVK lēmumus var apstrīdēt triju darba dienu laikā, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā. Apgabaltiesai lēmums jāpieņem septiņu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas.
Ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām, tā atceļ lēmumu par pašvaldības vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Šādā situācijā tiesa var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:
- uzdot CVK nodrošināt balsu pārskaitīšanu,
- uzdot CVK izsludināt atkārtotu balsošanu kādā no iecirkņiem,
- uzdot CVK izsludināt atkārtotas vēlēšanas.
Apgabaltiesas pieņemtais lēmums būs galīgs un nav apstrīdams, informēja CVK.
KONTEKSTS:
Rīgas vēlēšanu iecirknī Puškina licejā atklātas 419 neapzīmogotas balsošanas aploksnes, kuras nevar ieskaitīt vēlēšanu rezultātos. Savukārt Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā šādas aploksnes bijušas 208. Neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes un tajās esošās vēlēšanu zīmes nolemts atzīt par nederīgām. CVK abos gadījumos jau lēmusi lūgt Valsts drošības dienestu veikt lietas apstākļu pārbaudi.
Otrdien, 1. septembrī, CKV informēja, ka ārkārtas vēlēšanās neieskaitītas vēlēšanu aploksnes varētu ietekmēt partijas "Saskaņa" un partiju apvienības "Jaunā Vienotība" (JV) mandātu skaitu jaunievēlētajā Rīgas domē. CVK, modelējot neapzīmogoto vēlēšanu aplokšņu ietekmi uz vēlēšanu rezultātu, secinājis, ka teorētiski "Saskaņas" un JV mandātu skaitu pašvaldībā var ietekmēt daļa jeb 320 no neieskaitītajām aploksnēm.
Vēlēšanu komisijas pārstāvji Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu dienā nav ieradušies pie vairākiem cilvēkiem, kuri bija pieteikuši balsošanu savā atrašanās vietā.
