CVK vērtējumā, vēlēšanas aizvadītas mierīgi, lai arī bijuši vēlētāji, kas pauduši savu neapmierinātību, jo viņiem pašu neizpildītu formalitāšu dēļ netika dota iespēja balsot.
Komisijā atzīmēja, ka šie gadījumi saistīti ar situācijām, kad iedzīvotāji nav laikus deklarējušies attiecīgajā novadā vai piereģistrējušies vēlēšanām, ja viņiem attiecīgajā pašvaldībā pieder nekustamais īpašums. Taču līdzīgas situācijas vēlēšanās novērotas arī iepriekš, liecina CVK pieredze.
"Būtiski starpgadījumi, kas varētu ietekmēt vēlēšanu rezultātus, nav notikuši," skaidroja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Laura Zaharova.
Tikmēr CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa skaidroja: “Kopējais secinājums ir noteikti, ka vēlēšanas ir pagājušas mierīgi. Mums arī CVK nav saņemtas nopietnas sūdzības par pārkāpumiem. Par aktivitāti runājot – Varakļānu novadā tā ir bijusi augstāka nekā caurmērā 5. jūnija vēlēšanās un arī lielāka nekā pirms četriem gadiem šajā novadā ietilpstošajos iecirkņos. Rēzeknes novadā tā savukārt bijusi nedaudz zemāka.”
Arī Korupcijas un novēršanas apkarošanas birojā atzina, ka vēlēšanas abos novados aizritējušas mierīgi.
Tomēr Valsts policija informējuisi, ka vēlēšanu dienas pirmajā pusē fiksēts viens priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpums abos novados, par ko uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi.
KONTEKSTS:
Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei. Tomēr Saeimas deputātu vairākums Varakļānus Madonas novada sastāvā nevēlas redzēt. Kā kompromisa variantu Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas nosaka, ka Varakļānu novads pašlaik paliek kā atsevišķa pašvaldība.
Tāpēc atšķirībā no pārējiem 40 novadiem Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas tika rīkotas šā gada 11. septembrī.
Pašvaldību vēlēšanās, kas 5.jūnijā notika pārējās Latvijas vietvarās, tika reģistrēts zemākais aktivitātes rādītājs pašvaldību vēlēšanās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Savukārt pašvaldību vēlēšanās Varakļānu novada vēlētāji uzrādīja augstāko aktivitāti 2021.gada vietvaru vēlēšanās – piedalījās 59,43% balsstiesīgo, bet Rēzeknes novadā – 25,92%. Pašvaldību vēlēšanās Rēzeknes un Varakļānu novados pie vēlēšanu urnām kopumā novados devās 29,02% balsstiesīgo.
Atbilstoši Varakļānu novada vēlēšanu komisijas apkopotajiem rezultātiem 5% barjeru iekļūšanai novada domē ir pārvarējuši un deputātu mandātus ieguvuši trīs kandidātu saraksti. Starp tiem lielāko vēlētāju atbalstu guva "Latvijas attīstībai" saraksts, kura līderis ir novada līdzšinējais priekšsēdētājs Māris Justs.
Tikmēr Rēzeknes novada domē iekļuvuši seši deputātu kandidātu saraksti. Lielāko vēlētāju atbalstu ieguva līdzšinējā priekšsēdētāja Monvīda Švarca pārstāvētais saraksts jeb “Jaunās Vienotības”, “Kustības “Par!”” un Latgales partijas apvienotais saraksts. Tomēr CVK apkopotie dati liecina, ka gan Švarca pārstāvētajam politiskajam spēkam, gan otro vietu ieguvušajai “Saskaņai” domē pienākas 6 deputātu vietas.
