Tieši Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) ir viena no tām ārstniecības iestādēm, kur iesākusies līdz šim redzamākā cīņa pret mediķiem pienācīgi neapmaksāto virsstundu darbu. Tieši par šo jautājumu bērnu ķirurgi kopā ar speciālistiem no Dzemdību nama vērsušies ar pieteikumu Satversmes tiesā (ST).
Tiesas lēmums gaidāms rudenī, bet pagaidām BKUS māsas gatavojas jūlijā gaidāmajai protesta akcijai.
"Šī jūlija protesta akcija - pāriet visiem uz slodzi - mums būs tikai treniņš mūsu nākamajai dzīvei, jo ST ar vislielāko varbūtību, protams, atzīs, ka pagarināts normāls [darbalaiks] nav nekas normāls," saka BKUS arodbiedrības vadītāja, māsa Inga Nāckalne.
Sākotnēji gatavību jūlijā atteikties no virsstundām paudušas aptuveni 100 bērnu slimnīcas māsas, bet jau 40 pārdomājušas.
"Pirmās emocijas par to, ka tev jāprotestē – jā! Es gribu! Bet, kad parēķina, ka šie ienākumi var samazināties par 100 - 150 eiro mēnesī... Tas māsai ir ļoti daudz," saka slimnīcas virsmāsa Inita.
"Kas mani sagaida, ja es piedalos akcijā?" retoriski jautā cita māsa Viktorija. "Man trešdaļu savas algas ir jānogriež. Es neredzu kaut kādas pozīcijas savā ģimenes bilancē, ko es varu nemaksāt, nedarīt. Tā iemesla dēļ es nevaru piekrist. Varu pateikt vēl tālāk – es atkal meklēju citu darbu," viņa norāda.
Māsas arī zina, ka protesta laikā slodze ievērojami pieaugs, jau tagad maiņas ir grūti nokomplektēt. Paredzams, ka jūlijā uz vienu māsu būs ne vairs astoņi, bet pat 12 pacienti. "Palīdzība bērniem mums ir jāsniedz," atzīst māsa Inita.
Viņu papildina vēl viena māsa Nataļja. "Mēs bijām grafikā piektdien trīs cilvēki. Trīs cilvēki intensīvajā terapijā. No astoņiem posteņiem, astoņām māsām - trīs cilvēki. Nāk bērni, un mēs nevaram viņus pieņemt," norāda Nataļja.
Tikmēr Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska atgādina, ka māsu skaits rūk.
"Ja apskatāmies statistiku par pēdējiem 10 gadiem, mēs esam samazinājušās par 5000 māsām," pauž Raiska.
Tāpat kā citi mediķi, Bērnu slimnīcas māsas prasa gan dubultu samaksu par virsstundām, gan stundas likmes palielināšanu. "Lai mēs varētu nevis eksistēt, bet dzīvot," uzsver Raiska.
Veselības darbinieku arodbiedrība piektdien, 26.maijā, paziņojusi, ka Saeima protestu varētu apturēt, vēl līdz jūlijam pieņemot lēmumu pakāpeniski samazināt pagarināto normālo darba laiku. Pēc veselības ministrijas aplēsēm, nākamajos divarpus gados tam būtu nepieciešami kopumā aptuveni 45 miljoni eiro. Finanšu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu lielāko daļu no šogad nepieciešamajiem gandrīz trīs miljoniem eiro ņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Jau ziņots, ka ar aicinājumu rīkoties visiem reizē otrdien, 23.maijā, pie kolēģiem vērsās Latvijas Veselības darbinieku arodbiedrība un Latvijas Māsu asociācija. Viņu parakstītajā dokumentā pausts, ka mazo algu jautājums ir arī pacientu drošības jautājums, jo pārstrādājies ārsts vai māsa pieļauj kļūdas un apdraud pat pacienta dzīvību.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome vienojās, ka mediķi mēnesi - no šā gada 1.jūlija līdz 31. jūlijam - nestrādās tā saukto pagarināto normālo darba laiku. Strādājot vien 168 stundas līdzšinējo 240 stundu vietā, Latvijas mediķi šovasar plāno sabiedrībai parādīt, cik maz novērtēts ir viņu darbs.
Veselības ministrija grasās pakāpeniski – līdz 2020.gadam – atteikties no pagarinātā normālā darba laika un sākt mediķiem maksāt par papildu stundām kā par virsstundām. Lai atteiktos no pagarinātā normālā darba laika, nākamajos trīs gados nepieciešami būtu četri miljoni eiro ik gadu.
Tikmēr Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesā (ST), apstrīdot Ārstniecības likuma normas, kas paredz darbu virs normālā darba laika.
