Pirms sešiem gadiem Līga Šveca štatu samazināšanas dēļ zaudēja darbu un nespēja atmaksāt patēriņa kredītu un milzīgos līgumprocentus. Tika piedāvāti darbi tikai par minimālo algu, tādēļ 23 gadu vecumā pieņemts lēmums Latviju atstāt.
"Atnāca vēstule no tiesu izpildītāja, ka bloķēja kontus un tā nauda ir jāatdod, dariet, ko gribat. Varēju saņemt tikai iztikas minimumu, no mana konta izņemt, kas mēnesī nepieciešams, par to nevarēja pat pārvietoties ar transportu normāli," stāstīja Līga, kas tagad dzīvo Londonā.
Jautāta, cik no viņas Anglijas paziņām ir parādi Latvijā, Līga noteica – saistības esot septiņiem no desmit.
"Ir studiju kredīti, ir tādi paši patēriņa kredīti, kas ņemti remontiem, ir dzīvokļa iegādei, ir kaut kādam citam nekustamajam īpašumam, ko pēc tam nav varēts atdot. Jo bija moments, ka visiem deva kredītus, neskatījās, vai tu spēsi vai nespēsi atdot," atzina sieviete.
Līga parādu pēc gada būs atmaksājusi un varēs apsvērt iespēju atgriezties Latvijā. Taču ne visi ir tik veiksmīgi.
"Viņi pat nespēj domāt par to, ka varētu atgriezt tos kredītus. Un tie procenti katru gadu tiek pielikti un pielikti. Un cilvēki vienkārši nespēs to samaksāt. Ir, kas turpinās maksāt 5, pat 10 gadus, un ir tādi, kas turpmākos 2-3 gadus vispār nevar atļauties sākt ko maksāt," sprieda sieviete.
Kādai citai ģimenei, kas vēlējās palikt anonīma, pirms deviņiem gadiem kredītā ņemto dzīvokli nācās pārdot, paliekot bankai parādā milzīgu summu, tādēļ tika pieņemts lēmums visiem kopā atstāt Latviju.
"Šobrīd mēs jau esam pieci - mēs ar vīru un trijiem bērniem. Spējam nomaksāt kredītu un dzīvot. Zinu, ka Latvijā mēs to nevarētu. Mums vēl 20 gadi ir jāmaksā kredīts," atzina trīs bērnu ģimenes galva.
Ja ģimene nespētu maksāt parādu, tad tiktu atņemta ķīla – tuvu ģimenes radinieku māja, radu vienīgā dzīvesvieta.
Daudzi tautieši nav oficiāli reģistrējuši savu dzīvesvietu ārzemēs. Tāpat daudzi no parādu piedzinējiem slēpjas. Slēpšanās gan nav ilglaicīgs risinājums, jo parādu piedzinēji parādniekus meklē arī ārzemēs.
"Pēdējo 5-6 mēnešu laikā esmu pamanījis, ka Latvijas parādpiedzinēju kompānijas ir uzsākušas sadarbību ar britu parādpiedzinēju kompānijām,
un cilvēki Apvienotajā Karalistē var tikt ļoti vienkārši atrasti. Latvijas parādu piedzinēju kompānijai noalgot britu parādpiedzinējus nemaz nemaksā dārgi," norāda parādsaistību konsultants Andrejs Smoļenko no Mančesteras.
Daudzi šobrīd bažījās par to, ka līdz Lielbritānijas izstājai no Eiropas Savienības nepaspēs nokārtot fiziskas personas maksātnespējas procesu, taču parādsaistību konsultants tā nedomā. "Ja cilvēks uzsāk bankrota procedūru pēc gada un to pabeidz tad, kad Lielbritānija jau ir oficiāli izstājusies no Eiropas Savienības, tad bankrota orderis joprojām būs spēkā," viņš norādīja.
Taču jāņem vērā, ka tiem, kas būs veiksmīgi pabeiguši maksātnespējas procesu un vēlēsies iegūt Lielbritānijas pilsonību, nāksies pierādīt, ka nav bankrotējuši ļaunprātīgi.
