Daļa no kaut kā liela
Valmieras bibliotēkā ir saglabājies video materiāls no "Baltijas ceļa". Tajā redzama Burtnieku pagasta iedzīvotāju pulcēšanās, kuriem bija iedalīts Valmieras–Rūjienas šosejas posms no Lizdēniem līdz Rencēniem.
Valmieras bibliotēkas novadpētniecība speciāliste Agita Lapsa atcerējās, ka ar divām mazām meitām bija pie vecākiem lauku mājā, no darba mēbeļu kombinātā atbrauca dzīvesbiedrs un visus četrus ar motociklu ar blakusvāģi aizveda līdz Rūjienas šosejai. Tajā vietā gan ceļš bija patukšs, bija vien daži cilvēki.
"Dodoties uz turieni, man nebija nekādu tādu īpašo gaidu, bet tad, kad nostājies, tu saproti, ka kaut kas liels ir. Bet īsti to vēl nevari saskatīt, jo tu neesi tajā pulkā, tajā pulkā, kur nobriest tā iekšējā sajūta – es esmu milzīgas kustības daļa," stāstīja Lapsa.
Lai arī palikusi tāda kā ilgu sajūta, ka nebija iespējas pilnībā sajust vērienīgo kopā būšanu, tagad vismaz var tā laika liecības apkopot. Pārcilājot atmiņas, Valmieras bibliotēkas vecākā bibliotekāre Anita Apine savukārt atceras, kā palīdzēja ar organizatoriskiem darbiem. Aicināja cilvēkus un teica, kuram kur būt.
"Bija tāda sajūta, ka tas ir kaut kā liela sastāvdaļa, bet tāda, kur it kā tu esi maza skrūvīte, bet varbūt ļoti svarīga. Un tad tas ceļš bija tā, ka vienkārši tur bija jābūt," stāstīja Apine.
Viņa atcerējās, ka visi tā laika notikumi, vēlāk arī ar barikādēm, krājās viens pie otra. Cilvēkiem sirdis bija pilnas gan ar bailēm, gan sajūsmu, ieguldot no sevis kaut daļu, lai ir brīvība Latvijai. Raugoties uz vēstures notikumiem šodienas notikumu kontekstā, Ikšķiles iedzīvotāja Anete Luca, kurai tolaik bija vien četri ar pusi gadu un kura "Baltijas ceļā" pie Garkalnes kultūras nama stāvēja kopā ar mammu, savukārt ļoti gribētu ticēt, ka arī mūsdienās sabiedrība spētu būt tik vienota.
"Es varbūt nejūtos simtprocentīgi pārliecināta, bet ļoti gribētu ticēt, ka Latvijas un arī Baltijas sabiedrības spētu vienoties un nostāties par kaut kādiem tālākiem mērķiem," stāstīja Luca.
Aicina neaizmirst "Baltijas ceļu"
Protestējot pret PSRS okupāciju un pieminot Molotova-Ribentropa pakta 50. gadadienu, toreizējiem Baltijas valstu tautas frontes vadītājiem vajadzēja tikai pusotra mēneša, lai no idejas tiktu līdz dzīvai ķēdei, kas caurvij Lietuvu, Latviju un Igauniju. Dienā pirms 33 gadiem 600 kilometru garā divu miljonu cilvēku ķēde no Viļņas līdz Tallinai pieprasīja brīvību.
"Šis bija pagrieziena punkts un viens no lielākajiem notikumiem Atmodas vēsturē, kas piepildīja trīs nāciju gribu," pastāstīja vēsturnieks Toms Ķikuts.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālisti "Baltijas ceļu" dēvē par unikālu notikumu, kas ir dzīvs "vēsturiskajā atmiņā", bet ko diemžēl raksturo ļoti maz lietu un priekšmetu. "Baltijas ceļa" dokumentārās liecības iekļautas arī UNESCO "Pasaules atmiņas" dokumentālā mantojuma sarakstā. Un savu atmiņu notikumu stāstam Nacionālā vēstures muzeja tīmeklī ir aicināts pievienot ikviens vēsturiskā notikuma aculiecinieks.
"Aicinām atbildēt uz jautājumiem, pievienot bildes, ja tādas ir," norādīja vēsturnieks.
