ĪSUMĀ:
- Nepieciešami 950 000 eiro, lai izpētītu, kā glābt Rīgas Domu;
- 165 000 eiro Jēkaba katedrālei, bet 270 000 eiro Aglonas dievnamam;
- Gandrīz 1,5 miljonus eiro luterāņu un katoļu baznīcām valdībā atvēl bez diskusijām;
- Garāks ceļš 3,5 miljonu eiro sadalē 53 sakrālā mantojuma saglabāšanas projektiem;
- KM: dod naudu trim baznīcu ēkām bez konkursa – valdības izšķiršanās.
Ēkas īpašnieces Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags naudu prasīja premjeram "zaļzemniekam" Mārim Kučinskim. Pie viņa ar divām vajadzībām vērsusies arī katoļu baznīca – 165 000 eiro vajadzīgi, lai izpētītu atklātos apbedījumus zem Jēkaba katedrāles Rīgā, savukārt vairāk nekā 270 000 eiro baznīca prasa, lai turpinātu remontēt svētceļnieku kopmītnes Aglonā.
Valdība pēdējā sēdē gandrīz pusotra miljona eiro iedošanu abām baznīcām atbalstīja bez diskusijām.
Valdība samērā ātri pieņēma lēmumu apstiprināt dažus baznīcu prasījumus. Daudz garāks ceļš bija ejams, kad valsts sadalīja šā gada budžetā ieplānoto vienu miljonu eiro sakrālā mantojuma saglabāšanas programmā. Tur tika saņemti 53 projekti ar vēlmēm 3,5 miljonu eiro vērtībā.
KM valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš skaidro – dot naudu bez konkursa bija valdības izšķiršanās.
"Tātad tās ir trīs vēstules, kas ir nonākušas pie Ministru prezidenta Kučinska, un tad attiecīgi tā ir Ministru prezidenta, Ministru kabineta kompetence vērtēt šādus iesniegumus un skatīties, kā tos ir iespējams apmierināt," skaidroja KM pārstāvis.
Luteriskās baznīcas īpašumu apsaimniekotājas firmas "Pastorāts" lapā redzams, ka baznīca pārdošanā izlikusi zemes, mācītājmuižas, mājas, dzīvokļus un mežus desmitiem miljonu eiro vērtībā. Tātad baznīcu aktīvi ir ievērojami. Tomēr KM pārstāvis Zariņš atzīst, ka ierēdņi nav pārbaudījuši, vai baznīcas nespēj pašas savus īpašumus uzturēt.
"Visas šīs trīs ēkas – Aglona, [Rīgas] Doms un Svētā Jēkaba katedrāle – ir kultūras pieminekļi un, protams, kultūras pieminekļu [azsardzības] likums saka, ka tas ir ēkas īpašnieka pienākums rūpēties par pieminekļu uzturēšanu. Bet skaidrs, ka acīmredzot šīm organizācijām nav pietiekama finansiālā kapacitāte," sprieda Zariņš.
Liela daļa no baznīcām pārdalītās naudas būs tā, ko šajā gadā valsts ir plānojusi, bet nav iztērējusi ēnu ekonomikas radikālai apkarošanai.
"Daži projekti nedaudz kavējas laikā. Līdz ar to, protams, tos līdzekļus, kurus šobrīd Valsts ieņēmumu dienests neizmanto, piemēram, rentgena iekārtas uzstādīšanai, novirzam kopējo valdības prioritāšu īstenošanai. (..) Tas nav bremzējis ēnu ekonomikas apkarošanu kopumā, jo ar ēnu ekonomikas apkarošanu mums veicas labi. Katru gadu par aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta mums izdodas to samazināt. Tas nozīmē apmēram 100 miljonus eiro papildu klāt valsts budžeta ieņēmumos," teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
Visticamāk, ar šo piešķīrumu valsts atbalsts baznīcām tikai uzņems apgriezienus. Rīgas Doma atjaunošanas vadītājs Ronalds Lūsis izteicās, ka baznīca ēkā jau ir ieguldījusi lielu savu naudu, bet arī atzina, ka pašiem pamatu saglābšanas darbiem savā makā to atrast neizdosies.
