Finansējumu – 109 000 eiro saņēmusi gan biedrība “Zaļās mājas”, kur LVM ir viens no dibinātājiem un tās darbinieks ir arī biedrības padomē, gan arī Latvijas Mežu sertifikācijas padome – 58 000 eiro.
Aizvadītā gada nogalē Zemkopības ministrija kā LVM akcionārs valdībai piedāvāja, ka četri miljoni eiro no uzņēmuma peļņas tiek ziedoti: 2 miljoni sportam, 600 000 kultūras un mākslas attīstības veicināšanai, tikpat - 600 000 - arī sociālās palīdzības veicināšanai un 800 000 – izglītības un zinātnes attīstības veicināšanai. Šo izglītībai paredzēto ziedojumu tālāk sadala Zemkopības ministrijas paspārnē esošais Meža attīstības fonds. Ap gadu miju tas izsludināja pieteikšanos, bet maijā fonda padome paziņoja, kam nolemts piešķirt ziedojumus.
Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols “De facto” uzsver, ka nauda tiek sadalīta pēc noteiktiem, iepriekš zināmiem kritērijiem: “Ja mēs runājam par Meža attīstības fondu, tad tam ir definēti mērķi, virzieni, kas ir arī jautājums par stratēģiskajiem uzstādījumiem - tas ir izglītības, profesionālās izglītības atbalsts, nepieciešamo zinātnisko pētījumu atbalsts, sabiedrības un meža īpašnieku izglītošana un tā ir bērnu skolu jaunatnes programma.”
“De facto” izpētīja, ka šogad teju divreiz vairāk nekā pērn no ziedotās naudas tiek projektiem, kas saistīti ar mežu īpašnieku interesēm, kā arī pašu ziedojuma ģenerētāju – LVM: sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmām fonds piešķīris 314 800 eiro (2018. gadā šiem mērķiem atvēlēja 163 300 eiro). Savukārt lielāko daļu no šīs naudas – 109 000 eiro – Meža attīstības fonds piešķīris biedrībai “Zaļās mājas”.
Biedrības “Zaļās mājas” valdes loceklis Kristaps Ceplis saka: “Mums ir daudz biedru, un viņi ir uzstādījuši konkrētus mērķus. Mēs redzam, ka sabiedrības informētības līmenis par meža nozari diemžēl ir neatbilstošs realitātei un pretējs bieži tam, kas notiek. Un tāpēc arī attiecīgi mēs skatāmies no biedrības puses projektus, kādā veidā mēs varam to sabiedrības viedokli mainīt, kā mēs varam pasniegt un pastāstīt, kas tad īsti notiek meža nozarē.”
Viens no “Zaļo māju” dibinātājiem un biedriem ir LVM, un LVM pārstāvis ir arī biedrības padomē, kā arī starp cilvēkiem, kas lemj par Meža attīstības fondā ienākušā ziedojuma sadalīšanu.
LVM Komunikācijas daļas vadītājs, “Zaļās mājas” padomes loceklis Tomass Kotovičs: “Es jau gana daudzus gadus pats esmu “Zaļo māju” padomē. (..) Es arī nevienu no šiem gadiem, esot ekspertu komisijā (zem Meža attīstības fonda padomes ir ekspertu komisija), kur es esmu viens no tās locekļiem - konkrēti LVM pārstāvis,
es nekad neesmu balsojis ne par vienu “Zaļo māju” projektu, tas vienmēr skaidri ierakstīts protokolā.
[“Zaļo māju”] padomes mērķis ir skatīties līdzi lielajam virzienam, kādā strādā organizācija starp pilnsapulcēm, regulāri skatīties, kādi ir rezultāti darbam. Kā jau teicu, pats galvenais virziens ir zaļās būvniecības, zaļās domāšanas attīstība Latvijā.”
“Zaļās mājas” iesniegušas četrus projektus, un tie visi ir atbalstīti. Par LVM ziedoto naudu izdos bukletu ar faktiem par meža nozari, veicinās koka būvniecību, organizēs nozares konferenci, bet visvairāk - 78 tūkstošus atvēlēs sabiedrības informēšanas projektam, kas ietver arī viedokļa paušanu ar mediju palīdzību.
“Sabiedrības lielākā problēma ir tā, ka viņi neuztver līdz galam mežu kā ļoti nozīmīgu ekonomikas resursu, ko mēs varam izmantot Latvijas labklājības celšanai, Latvijas attīstībai. Mums ir vairāk nekā puse teritorijas mežu Latvijā. Un nepārtraukti ir ļoti liels spiediens no tā saucamajām zaļajām organizācijām ierobežot saimniecisko darbību saimnieciskās darbības mežos. Attiecīgi tas mūsu darbs ir, lai mēs parādītu, ka patiesībā jau meža nozare, kas cērt kokus, kas pārstrādā koksni, kas ražo koka produkciju, un tā, kas eksportē produkciju, -
viņi jau nav par to, lai mežus nocirstu, lai Latvijā nebūtu mežu. Mēs viennozīmīgi esam par to, ka Latvijā tas meža apjoms, kas mums ir, tas nedrīkst būt mazāks,”
saka “Zaļās mājas” valdes loceklis Kristaps Ceplis.
Likums neļauj saņemt nodokļu atvieglojumus, ja ziedotājs ziedo ar sevi saistītām organizācijām. Taču šajā gadījumā to dara akcionāra – Zemkopības ministrijas – izveidots fonds. Projektus vērtē ar ministra rīkojumu izveidota komisija. Tajā ir pārstāvji no Latvijas Meža īpašnieku biedrības, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, "Latvijas Valsts mežiem", Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības. Akcionāra ieskatā tam jāizslēdz arī šaubas par ziedojuma sadales objektivitāti.
“Redziet, tā ideja ir tāda, ka mēs nefinansējam kaut kādas konkrētas organizācijas, mēs finansējam projektu, kuram ir savi darba uzdevumi un savi sasniedzamie rezultāti. Un principā visi ir brīvi iesniegt šos projektus, jo pieteikšanās tiek publicēta. Tas jautājums tiek uzdots diezgan bieži.
Mēs principā nefinansējam sabiedriskās organizācijas, bet viņām ir tiesības iesniegt projektus, tāpat arī augstskolām, zinātniskajiem institūtiem, pašvaldībām.
Bet tas ekspertu kopums ir atlasīts, lai visu jomu var nosegt. Tajā pašā laikā, ja gadījumā projektu, piemēram, ir iesniegusi Meža īpašnieku biedrība, šīs biedrības pārstāvis to projektu nevērtē,” saka Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols. Viņš neizslēdz, ka nākamajos gados ekspertu loks tomēr varētu būt plašāks.
Vēl 40 tūkstošus eiro “patiesas un objektīvas informācijas aktualizēšanai” saņems arī Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija. Savukārt Latvijas Mežu sertifikācijas padome sabiedrības izglītošanai un konferences organizēšanai saņems 58 000 eiro.
Būtisku lomu informēšanas jaudā dos arī ziedojuma daļa – vairāk nekā divsimt tūkstoši eiro (224 382 eiro), kas sadalīta tieši medijiem – dažādām rubrikām, tematiskām lapām vai pozitīviem stāstiem par mežu televīzijā un radio.
Zemkopības ministrijā noliedz, ka šādi, caur ziedojumu, tiek radīts informatīvais fons, kas nāktu arī par labu atkārtoti virzītajiem likuma grozījumiem, lai varētu cirst jaunākus un tievākus kokus. Ministrs nesaskata nepieciešamību mainīt esošo sistēmu.
Savu atzinumu par “Latvijas Valsts mežu” ziedojumu kārtību un tās praktisko izpildījumu tuvākajā laikā plāno sniegt arī Valsts kontrole. Tās veiktā revīzija jau ir noslēguma stadijā.
