"Uzņēmēji visu laiku runā par to, ka vajag ievest viesstrādniekus, ka vajag mazkvalificēto darbaspēku, bet nepadomā, ka cilvēki ar invaliditāti tieši var izpildīt mazkvalificētus darbus. Ne jau visi invalīdi, bet ir ļoti daudz invalīdu, kam nav darba, kam nav nekādu iespēju to darbu dabūt," saka kāda "Tautas Panorāmas" sastapta rūjieniete.
"Es esmu otrās grupas invalīde nestrādājoša. Ir ļoti grūti izdzīvot ar 128 eiro uz visu mēnesi," saka Mārupē.
Labklājības ministrijas apkopotie dati dati par pagājušo gadu parāda, ka Latvijā 182 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju bija reģistrēta invaliditāte. No tiem 8 tūkstoši ir bērni.
No 182 tūkstošiem pirmās grupas invaliditāte noteikta 25 tūkstošiem, otrās grupas invaliditāte noteikta nepilniem 83 tūkstošiem, bet trešās grupas invaliditāte 66 tūkstošiem iedzīvotāju.
No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem redzams, ka 25% no pilngadīgajiem cilvēkiem ar invaliditāti tiek oficiāli nodarbināti. Taču Labklājības ministrijai nav datu par to, cik daudzi no šiem cilvēkiem būtu gan gatavi, gan spējīgi iesaistīties darba tirgū.
"Es prasīju arī par to, cik cilvēku šobrīd skar un kā uz kuriem tas attiecās. Teica, ka tādas statistikas īsti nav," atzīst Labklājības ministrijas pārstāvis Egīls Zariņš.
Vienlaikus turpina pieaugt uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka darbaspēka pieejamība Latvijā ir kritiskā līmenī. Aptaujas regulāri veic Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Jaunākā no tām parāda, ka pietiekami liels aptaujāto uzņēmēju skaits ir gatavs nodarbināt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas. Un paanalizējot, kuru grupu darba devēji būtu gatavi iesaistīt darbā, parādās, ka pietiekami daudzi būtu gatavi nodarbināt arī personas ar invaliditāti. Taču praksē ne vienmēr tā notiek. Tam ir arī pamatojums, un tas ir punkts Darba likumā, kas uzņēmējus attur. Proti, ir ļoti apgrūtināta iespēja personu ar invaliditāti no darba atbrīvot, ja sadarbības neizdodas. To atzīst arī Labklājības ministrijā.
"Bet darba devēji tagad beidzamajos gados saka tā nu tas tā kā sasien mums rokas un vajadzētu šo Darba likumā esošo normu svītrot, pārskatīt," norāda Zariņš.
"Viņa sāk strādāt pretēji šim te pašam sākumā motīvam, jo tad darba devēji, saprotot to, ka viņu nevarēs atlaist šādus cilvēkus un viņu rokas mazliet sasaistītas attiecībā pret šādiem cilvēkiem, viņu vispār viņus darbā nepieņem," viņš stāsta.
Piekrīt arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis:
"Jāmeklē citi risinājumi, jo skaidrs ir tas, ka darbaspēka trūkums šobrīd ir, un skaidrs, ka cilvēki ar dažādām invaliditātēm ir arī šajā gadījumā resurss."
Bet ko cilvēkiem ar invaliditāti sola partijas, kas oktobrī cīnīsies par vietu Saeimā?
Izlasot partiju programmas 4000 zīmēs, izkristalizējas, ka personas ar invaliditāti vārdā pieminētas tikai trīs partiju programmās no 16. Un šīs partijas ir - "Nacionālā apvienība", LSDSP/KDS/GKL, kā arī “Jaunā Vienotība”.
Minētās trīs partijas runā par nodarbinātību personām ar invaliditāti, kā arī uzņēmēju motivēšanu šos cilvēkus nodarbināt. "Jaunā Vienotība" un "Nacionālā apvienība" partijas programmā runā arī par sociālo pabalstu pārskatīšanu šai sabiedrības grupai. Pārējās partijas personas ar invaliditāti vārdā nav nosaukušas.
Taču, piemēram, partija "Progresīvie" programmā runā par drošu un taisnīgu darba vidi, savukārt, "Attīstībai/Par!" programmā norāda skolas, kurās visu tautību un vajadzību bērni mācās kopā.
