Ja darba devējs lemj par labu darbinieku Covid-19 testēšanai, tad šo procedūru organizē pats darba devējs, paredzot testēšanas norisi, uzraudzību, rezultātu fiksēšanu, kā arī rīcību pozitīva testa gadījumā.
Pozitīva testa gadījumā darbinieks ir jāatstādina no darba pienākumu veikšanas, un pārējie darbinieki, kas ar šo personu bijuši ciešā kontaktā, ir uzskatāmi par kontaktpersonām.
Veikalu tīklā "Rimi" nodarbināti vairāk nekā seši tūkstoši darbinieku.
Visiem strādājošajiem neliks nodot Covid-19 testus, taču atsevišķām struktūrvienībām gan, Latvijas Radio pastāstīja "Rimi" pārstāvis Juris Šleiers.
Viņš norādīja: "Mēs proaktīvi sekojam līdzi epidemioloģiskajai situācijai, piemēram, ja kādā Latvijas vietā tā krasi pasliktinās, tad mēs lemjam par attiecīgā veikala visu darbinieku paštestēšanu. Kā arī līdz šim mums ir prakse, ka atsevišķās struktūrvienībās, kur ir iespējami lielāki saslimstības riski, piemēram, piegādē, mēs testējam visus darbiniekus ar paštestiem."
Savukārt veikalu tīkls "Maxima" jau šobrīd testē atsevišķus darbiniekus, kuri bijuši kontaktpersonas Covid-19 saslimušajiem. Taču visu darbinieku testēšanu uzņēmums vēl neveic, bet plāno to darīt drīzumā, atklāja "Maxima" pārstāve Liene Dupate-Ugule.
Viņa norādīja: "Atliek tikai sagaidīt šo praktisko pusi, lai saprastu, kad varētu saņemt šos testus, lai varētu veikt visu darbinieku testēšanu. Vidēji tas testu skaits, kas mums ir nepieciešams nedēļā, ir aptuveni 14 tūkstoši. Līdz ar to šī procedūra, lai to varētu veikt, ir gana komplicēta. Pašlaik mēs fokusējamies uz visu darbinieku testēšanu. Lai gan daļa šobrīd strādā no mājām, tomēr mēs rēķinām, ka tie varētu būt 7000 darbinieku, kas mums ir jātestē."
Mazo pārtikas veikalu ķēžu pārstāvji, piemēram, veikalu tīkls "Citro", kur gan strādājošo skaits ir krietni mazāks, gan apgrozījums nav tāds kā lielajos veikalos, izsver darbinieku testēšanas jautājumu. Veikalu tīklā "Citro" nodarbināti aptuveni 1800 cilvēki, un viņus testēs izlases kārtībā, norādīja tīkla pārstāvis Imants Kelmers.
"Masveida jeb visu darbinieku paštestēšanos mēs neorganizējam, taču tajā pašā laikā ir izstrādātas iekšējās procedūras – katrā struktūrvienībā ir pieejami šie paštesti, un vadītāji novēro, vai darbiniekiem nav simptomu. Ja ir aizdomas par simptomiem, tad lūdz darbiniekam uztaisīt šo testu. Kā arī, ja gadījumā kāds atgriežas no ilgākas prombūtnes, tad mēs arī lūgsim taisīt šo paštestu," viņš teica.
Covid-19 paštestus iegādājas darba devējs.
Savukārt veikalos "Top!" turpinās testēt darbiniekus, kas vēl nav pabeiguši vakcinācijas kursu. Pārējiem darbiniekiem, kas paši vēlas testēties un kam ir sajūta, ka ir jātestējas, uzņēmums apmaksās testus. Kā obligātu prasību to neizvirzīs, pastāstīja veikalu tīkla valdes locekle Ilze Priedīte.
Ne visi var atļauties
Gribētu testēties, bet jāizsver, vai to var atļauties. Šādā situācijā šobrīd atrodas tirgotāji, Latvijas Radio norādīja nozares asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs. Viņš stāsta, ka šobrīd Covid-19 antigēna testus tirgotāji iegādājas pa komerccenu, kas ir divreiz augstāka nekā valstij šie testi izmaksātu. Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) jau nosūtīja vēstuli Finanšu ministrijai norādot, ka testēšanu vajadzētu atmaksāt valstij.
Danusēvičs: Mums daudzi tirgotāji bija vēlējušies testēties, un cerējām uz to, ka valsts šo atbalstīs. Mēs arī bijām aprēķinājuši, cik tas maksās. LTA darba grupā tika runāts, ka valsts iepirks šos testus un piešķirs mums, bija arī runāts par variantiem, kā tas notiks. Diemžēl valsts nolēma neiepirkt testus uzņēmējiem un atstāt to uz pašu izvēli, pasakot, ka tā ir brīvprātīga testēšanās. Ja uzņēmējs grib, viņš to var darīt. Bet es gribu atgādināt, ka vidējam tirdzniecības uzņēmumam tie ir aptuveni 60 tūkstoši eiro mēnesī. Ja visi tirgotāji to darītu, tie būtu 3,5 miljoni eiro.
Šobrīd mēs testus pērkam par komerccenu, kas ir vairāk nekā trīs eiro. Savukārt valsts tos iepērk pa 1,6 eiro. Jāsaka, ka valsts arī to nepiedāvā.
Mūsu priekšlikums bija – ja nu valsts neapmaksā, tad vismaz iepirkumā piedāvāt daļu kvotu, ko tirgotājs var nopirkt par valsts nolīgto cenu. Bet arī to valdība neatbalstīja.
Latvijas Radio: Šobrīd sanāk, ka testēsies tie, kuri to varēs atļauties – tie, kuriem būs šādi līdzekļi, lai iegādātos testus. Vai jums ir informācija, cik liela daļa spēs nodrošināt testus saviem darbiniekiem?
Pagaidām mums šādas informācijas nav, jo uzņēmēji līdz pēdējam cerēja, ka valsts atbalstīs šo testu izmaksas. Galu galā tas ir sabiedrības veselības interesēs. Katrā ziņā, mēs arī turpmāk uzstāsim uz to, ka valdībai tomēr ir jārisina šis jautājums. Ir jākompensē izmaksas, no kā šobrīd valdība atsakās. Mēs maksājam nodokļus, un valstij ir jārūpējas par mūsu veselību. Valsts un pašvaldību budžeta iestādēm tiks atmaksāti šie testi, savukārt privātajiem – ne. Vajadzētu būt vienādai attieksmei.
“Latvijas finierī” testē nevakcinētos darbiniekus
“Latvijas finierī” testus izmanto jau no oktobra. Tā kā ražošanas uzņēmuma darbs attālināti nav iespējams tehniski, šādi testi ir nepieciešamība. Uzņēmumā darbiniekus sākuši testēt, kad valstī bija augsts saslimstības līmenis ar Covid-19. Gan toreiz, gan pašlaik testē nevakcinētos darbiniekus.
"Ar mūsu testēšanu mēs atklājām aptuveni 10 gadījumus. Un es teiktu, ka ikviens gadījums, ko mēs atklājām, ir nozīmīgs. Protams, ja šī saslimstība nav liela, tad testēt testēšanas pēc nav arī nozīmes," pastāstīja uzņēmuma drošības pārvaldības daļas vadītājs Mārtiņš Veidmans.
Sākotnēji uzņēmums darbinieku testēšanai tērēja vairāk nekā 10 tūkstošus eiro mēnesī. Mazinoties saslimstībai un augot vakcinēto darbinieku īpatsvaram, šīs izmaksas samazinājās.
Sākotnēji bija paredzēts, ka valsts kompensēs uzņēmumu testēšanas izdevumus, bet, tā kā testēšana ir brīvprātīga, no idejas atteicās. Veidmans norādīja, ka, ja būtu kompensācija, skatītos, kā to varētu izmantot. Pašlaik saslimstība uzņēmumā neesot tik augsta, lai satrauktos.
Veidmans paredz, ka 15. decembrī, kad stājas spēkā prasība par obligātu Covid-19 sertifikātu visiem klātienē strādājošajiem, no vairāk nekā 2000 uzņēmuma darbinieku aptuveni 3% līdz 5% varētu būt bez sertifikātiem. Viņiem, visticamāk, iestāsies dīkstāve.
KONTEKSTS:
Valdība iepriekš bija iecerējusi, ka no 6. decembra visiem klātienē strādājošajiem būs jāveic Covid-19 paštests vismaz divas reizes nedēļā. Bija paredzēts, ka tas attieksies arī uz cilvēkiem, kas pret Covid-19 ir vakcinēti vai slimību pārslimojuši, tomēr no šīs ieceres atteicās.
