ĪSUMĀ:
- Specializētās audžuģimenes gatavas uzņemt bērnus jebkurā brīdī, saņem par to 860 eiro mēnesī.
- Viena no pirmajām specializētajām audžuģimenēm – Zabelu ģimene rūpējas par 3 bērniem.
- Zabelu ģimenei tā ir sirdslieta.
- Apmācības pabeigušas vēl citas krīzes ģimenes, kuras savus pienākumus nepilda.
- Vēl ir divas ģimenes, kas strādā ar bērniem ar smagām veselības problēmām.
- Patlaban Rīgā notiek apmācības 10 audžuģimenēm, kas specializētos aprūpēt bērnus ar funkcionāliem traucējumiem.
- Ir ģimenes, kas uz kursiem brauc pat no Valmieras, Lielvārdes, Kuldīgas, Tukuma.
- Šo statusu vēlas iegūt ģimenes, kas jau aprūpē bērnus ar smagām diagnozēm.
- Prognozēt, ka tuvākā laikā vismaz 10 - 20 bērni no aprūpes centriem nonāks ģimenēs, visdrīzāk, nevar.
- LM: Šobrīd ir pāragri izdarīt secinājumus, vai šī kustība attīstās pietiekami ātri.
- LM pieļauj iespēju veidot jaunas specializācijas kategorijas audžuģimenēm.
Zabelu ģimene Rīgā par audžubērniem rūpējas jau astoto gadu. Pašu bioloģiskie bērni ir izauguši, un sirdī atbrīvojusies vieta mazuļiem, kuriem dzīvē nav paveicies. Patlaban ģimenē ievietoti trīs bērni. Trīs gadus veca meitene, gadu vecs puisēns un pavisam nesen taisnā ceļā no slimnīcas pie Zabeliem nonākusi arī trīs nedēļas veca meitenīte. Nedēļu pēc tam, kad Leonīds un Natālija saņēma specializētās krīzes ģimenes statusu.
“Tagad bērni tā vietā, lai pa taisno dotos uz institūciju, taisnā ceļā no savām mājām nokļūs pie mums. Cik ilgi viņi paliks pie mums? Tas atkarīgs no katra bērna situācijas. Kā minimums viņi šeit paliks desmit diennaktis, mēnesi, varbūt pusgadu, vai maksimāli 12 mēnešus,” stāstīja Leonīds Zabels.
Specializētās audžuģimenes statuss nozīmē, ka jābūt gataviem bērnu uzņemšanai 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Par to arī 860 eiro liela atlīdzība mēnesī.
Politiķi aicināja šos pienākumus pildīt kā pilnas slodzes darbu, kuram ir arī sociālās garantijas. Tomēr Zabelu pāris norāda, ka viņiem šī ir sirdslieta, jo rēķināties ar citiem ienākumiem šādā režīmā nevar.
“Cerēsim, ka valsts sapratīs, ka tā ir nepienācīga krīžu ģimeņu novērtēšana,” sacīja Zabels.
Kopā ar Zabeliem apmācības pabeigušas vēl citas krīzes ģimenes, kuras savus pienākumus nepilda.
Vēl ir divas ģimenes, kas strādā ar bērniem ar smagām veselības problēmām.
Patlaban reizi nedēļā notiek apmācības audžuģimenēm, kas vēlas specializēties bērnu ar funkcionāliem traucējumiem aprūpē. Tādu gan nav daudz, vien desmit, tāpēc pagaidām kursi notiek vienīgi Rīgā.
Ir ģimenes, kas uz kursiem brauc pat no Valmieras, Lielvārdes, Kuldīgas, Tukuma. Tiesa, šo statusu vēlas iegūt ģimenes, kas jau aprūpē bērnus ar smagām diagnozēm, līdz ar to prognozēt, ka tuvākā laikā vismaz 10 līdz 20 bērni no ilgstošas aprūpes centriem nonāks ģimenēs, visdrīzāk nevar.
“Tās ģimenes, kas mums šobrīd iziet apmācības, tās ir ģimenītes, kuras šobrīd jau strādā ar ļoti smagi slimiem bērniņiem,” atzina Sociālo pakalpojumu aģentūras pārstāve Margita Kaliņa-Laksa.
“Šobrīd ir pāragri izdarīt secinājumus, vai šī kustība attīstās pietiekami ātri,” norādīja Labklājības ministrijas pārstāve Rita Paršova.
Noteikumi paredz, ka specializāciju drīkst iegūt vien tās ģimenes, kam jau ir audžuģimenes statuss un pieredze. Ņemot vērā kritiku, kas veltīta gan ienākumu apmēram, gan tam, ka būtu nepieciešamas ģimenes tieši zīdaiņiem un tieši pusaudžiem, darbu uzsākusi darba grupa, kuras ieteikumus valdībā virzīšot vasarā.
“Darba grupas viens no uzdevumiem ir skatīties, vai ir nepieciešams veidot citām kategorijām specializāciju, un, jā, iespējams, būs arī cita veida specializācijas,” sacīja Paršova.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu aģentūras mājaslapā izlasāmo informāciju, aģentūra jau piedāvā kursus arī ģimenēm, kas vēlas aprūpēt tikai mazos bērnus, pusaudžus vai bērnus, kas cietuši no vardarbības.
