Vai iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens no partijas "KPV LV" ir atbildīgs par vēlēšanu paziņojumu nenonākšanu vismaz divsimt iedzīvotāju pastkastītēs? Šī pieprasījuma autori Zaļo un zemnieku savienības deputāti šo atbildību saskata. Armanda Krauzes (ZZS) diskusija ar ministru gāja paaugstinātos toņos
"172 nav saņēmuši, pieskaitiet mani - vēl vienu. Tātad likums ir pārkāpts, jo nav saņemti paziņojumi," teica Krauze. Savukārt Ģirģens atbildēja: "Tātad pēc jūsu izpratnes, ja kaut viens cilvēks nesaņems paziņojumu, tad jādemisionē iekšlietu ministram un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītājam? Es pareizi saprotu?" Likums tiešām pilnībā nav ievērots, jo tas paredz paziņojumu nosūtīšanu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere tomēr aicināja atbildīgās amatpersonas noskaidrot šīs kļūmes cēloņus un labot situāciju.
"Mēs nevaram teikt, ka likums ir pilnībā ievērots. Ir bijušas problēmas. To, kas ir problēmas sakne, tas patiešām ir jūsu ziņā noskaidrot līdz galam, kur ir problēma iepirkumos, neizdarībā vai citā. Bet šobrīd es aicinātu konstruktīvi saprast, jo vēlēšanas ir tūlīt, tūlīt, konstruktīvi saprast, kas vēl ir darāms līdz vēlēšanām, lai noņemtu jebkādas bažas par vēlēšanu norisi un tās tiesiskumu," teica Meistere.
Lai informētu vēlētājus par to, kurā vēlēšanu iecirknī viņiem jābalso, iekšlietu ministrs uzdeva izsūtīt vēlētājiem paziņojumus elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. Uz trešdienas rītu tie ir nosūtīti aptuveni 800 tūkstošiem adresātu, līdz dienas beigām šis skaitlis varētu palielināties par 100 tūkstošiem. Taču arī šis solis izraisīja iedzīvotāju neapmierinātību par to, vai viņu personīgie dati ir izmantoti godprātīgi. Kā Latvijas Radio stāstīja Datu valsts inspekcijas direktore Daiga Avdejanova, šobrīd pārbaude vēl nav uzsākta, taču iestāde izvērtē tās uzsākšanas nepieciešamību.
„Mēs esam saņēmuši šādu informāciju, - iedzīvotāji uzskata, ka elektroniskā deklarēšanas sistēma ir paredzēta citiem mērķiem, proti, saziņai ar Valsts ieņēmumu dienestu un lai iesniegtu nepieciešamās nodokļu deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam vai arī ir saņemta informācija no Valsts ieņēmumu dienesta. Līdz ar to iedzīvotāji pauž bažas par to, vai šie dati, proti, personas vārds, uzvārds, personas kods, ir izmantoti atbilstoši mērķim šajā sistēmā un vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir nodevusi šos datus likumīgi un pamatoti," pauda Avdejanova.
Valsts datu inspekcijas iebildumus bija izraisījusi arī Iekšlietu ministrijas un PMLP vēlme izsūtīt paziņojumu ar īsziņu palīdzību, par ko bija panākta vienošanās ar trijiem mobilo sakaru operatoriem.
„Mēs saņēmām vakar rakstisku atbildi, ka šādā veidā tiktu pārkāpti Datu regulas noteikumi. Un šeit man rodas jautājums, vai Valsts datu inspekcija ar to pamatojumu, ko viņi atsūta mums, vispār saprot, ko nozīmē valsts funkciju izpilde un konkrēti vēlētāju informēšana? Un kāda pēc būtības ir Valsts datu inspekcijas amatpersonu atbildība šinī gadījumā? Jo es redzu to, ka tiek izmantoti formāli iegansti un meklēti nesaprotami strīdi un tie pamatojumi, ko mēs saņemam rakstiskā veidā, viņi ir ārpus jebkuras kritikas. Līdz ar to es varu teikt, ka mēs mēģināsim komunicēt ar Valsts darba inspekciju un valdības līmenī risināt jautājumus par Valsts datu inspekcijas oficiāli sniegtās atbildes saturu, pamatojumu un vadītāja atbilstību ieņemamajam amatam. Tas ir mans personīgais viedoklis," sašutumu pauda ministrs Ģirģens.
To, vai uzsākt pārbaudi par vēlēšanu paziņojumu nosūtīšanu EDS sistēmā, Valsts datu inspekcija varētu izlemt tuvāko dienu laikā.
