Panāktais kompromiss paredz blakus daudzstāvu namam jau nākamgad labiekārtot ilgi gaidīto traģēdijas upuru piemiņas vietu. Taču daudzstāvu namu, kas atrodas turpat blakus, tomēr nenojauks.
Lai nodrošinātu piemiņas vietas 21.11.2013. Zolitūdē notikušajā traģēdijā cietušajiem labiekārtošanu un uzturēšanu, Rīgas dome gatava piekrist kopīpašuma izbeigšanai uz nekustamo īpašumu Priedaines ielā 20.
Rīgas pašvaldībai pieder 7340/10365 domājamās daļas no šī nekustamā īpašuma.
Lēmumprojekts paredz, ka zemes īpašums tiks sadalīts atsevišķos zemes gabalos, un nekustamais īpašums 5782 kvadrātmetru platībā un zem tā esošā pazemes autostāvvietas daļa paliks Rīgas pašvaldības atsevišķā īpašumā.
Pēc īpašuma sadalīšanas SIA „Prana Property” savā īpašumā, kas ir dzīvojamā ēka un pazemes autostāvvieta, apņemas nodrošināt virszemes daļas, kas ir brīva no apbūves, labiekārtošanu un jaunizveidotā zemesgabala fizisku nošķiršanu.
Savukārt Rīgas pašvaldība par saviem līdzekļiem nodrošina pazemes autostāvvietas daļas nojaukšanu savā zemesgabalā, lai izveidotu pilnvērtīgu piemiņas vietu Zolitūdē 21.11.2013. notikušajā traģēdijā cietušajiem un ierīkotu skvēru.
Pērn rudenī ēkas īpašnieks domniekiem prezentēja ieceri attīstīt pamesto ēku un zem tās izbūvēt stāvvietu.
Domes vadība uzsver, ka ir pret mājas apdzīvošanu traģēdijas vietā, vienīgais risinājums esot bijis par trīsarpus miljoniem eiro ēku atpirkt, bet tādas naudas domei neesot.
Īpašuma departamenta pārstāvis Ernests Saulītis stāstīja, ka ir bijušas dažādas sarunas ar kopīpašnieku, tajā skaitā piedāvāts īpašumu atpirkt, bet tikai par zemes vērtību, jo domes ieskatā šis objekts nav ekspluatējams pašvaldības funkciju vajadzībām. Taču šāda vienošanās netika panākta.
Pašvaldība piedāvāja arī apmainīt īpašumu pret citiem zemes gabaliem, varbūt citā vietā, taču arī par to vienošanās netika panākta.
“Šis ir galīgais rezultāts, par ko puses vienojušās, un mums ir divi nosacījumi, ar kādiem šo īpašumu esam ieguvuši, - tātad mums ir jāizveido šī piemiņas vieta, mums ir jāievēro zemesgrāmatā ierakstītā lietošanas kārtība. Ja mēs to pārkāpjam, iznīcinot šo objektu, pret mums vērsīs zaudējumu prasību,” pastāstīja Saulītis.
Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) savukārt norādīja, ka “šobrīd šis kompromiss ir atrasts. Mēs dabūjām savā īpašumā pietiekami lielu zemes gabalu. Tur mēs plānojam nākamgad veidot piemiņas vietu. Viņi attīsta šo māju atbilstoši visiem būvnormatīviem. Sanāk, sanāk. Ja nesanāk, tad nesanāk”.
“Mēs arī vienojāmies, ka pirmajā stāvā mājai nebūs ne kafejnīcas, nebūs arī veikali. Nebūs aktīvas uzņēmējdarbības. Augšā ir dzīvojamās platības, un pirmajos divos stāvos ir autostāvvieta,” pastāstīja Burovs.
Lai gan ideālā nākotnes iecere būtu ēku nojaukt, pagaidām tas nenotiks. Ēkas piespiedu nojaukšana radītu tiesvedības riskus.
Arī biedrības “Zolitūde 21.11.” pārstāvji domniekiem esot darījuši zināmu, ka šādam kompromisam neiebilst.
Tiesa, daļa biedru aizvien cer, ka blakus esošo namu tomēr varētu nojaukt. Par kompromisu vēl būs jābalso Rīgas domei.
