Atkritumu šķirošana pamazām iedzīvotājiem kļūst par ieradumu, īpaši, ja namu pagalmos ir izvietoti speciāli konteineri dalītajiem atkritumiem. Daugavpilī tādi uzstādīti jau pirms vairākiem gadiem, tā ir iespēja iedzīvotājiem ekonomēt, stāstīja pilsētas komunālās saimniecības vides inženieris Kaspars Laizāns.
"100 vietās pašvaldībā ir uzstādīti konteineri šķiroto atkritumu savākšanai. 50 vietās pilsētā ir uzstādīti kupolveida "zaļie zvaniņi" stikla tarai.
Un pa privātmāju sektoriem regulāri pa maršrutiem kursē specializēts autotransports, kas faktiski pie katras mājas durvīm piebrauc un savāc laikus izliktos maisiņus ar atkritumiem, kas derīgi tālākai izmantošanai, un tas iedzīvotājiem ir par brīvu," sacīja Laizāns.
Šīs izmaksas gulstas uz pašvaldības pleciem, un summas mērāmas tūkstošos eiro, atzina Laizāns.
"Šī sistēma pašvaldībā sākusi strādāt no 2018. gada. Kopumā trijos gados ir savākts vairāk 1140 tonnas šķiroto atkritumu. Ja šos gandrīz 1200 atkritumu sareizinām ar atkritumu tarifu par vienu kubikmetru, kas bez PVN ir 9,69 eiro. Tad tas ir iedzīvotāju ietaupījums vairāk nekā 10 tūkstoši eiro. Un tas ir normāls rādītājs," sprieda pilsētas komunālās saimniecības vides inženieri.
Vēl viena iespēja iedzīvotājiem atbrīvoties no vecām mantām, kas ir gabarītos lielas vai videi kaitīgas, ir vest uz īpašu šķirošanas laukumu, un iedzīvotāji to izmanto.
"Liginišķos pieņem visu, mēs izmantojam, vedam lielas vecas mēbeles, ar savu mašīnu, ar piekabi. Tas ir ļoti ērti un par brīvu," sacīja vietējā iedzīvotāja.
"Pavasarī vairāk ved, atbrīvo vasarnīcas no liekajiem krāmiem pēc ziemas - stikliem, mēbelēm, ved kartonu, vecās riepas, izdegušās spuldzītes, veļas mašīnas," atzina laukuma operators Arturs.
Šajā laukumā katram atkritumam savs konteiners un vieta - pat stikls tiek šķirots pēc krāsas.
Pavasaros un rudeņos Daugavpilī vairākās vietās tiek izlikti arī atkritumu konteineri zaļajai masai - lapām, zariem. Arī tā ir iespēja iedzīvotājiem, īpaši privātajā sektorā, no šiem atkritumiem atbrīvoties bez liekām izmaksām. Pašvaldībai un atkritumu apsaimniekotājiem tas ir lielāks slogs un arī izmaksas. Tā šogad Daugavpils dome, veicot grozījumus saistošajos noteikumos, ir atbrīvojusi privātmāju īpašniekus no pienākuma uzkopt piegulošo teritoriju.
Pašvaldībai tas izmaksās ap 130 000 eiro. Taču pilsēta kļūst tīrāka, stāstīja pilsētas komunālās saimniecības vides inženieris.
"Tiek rīkotas arī dažādas vides uzkopšanas akcijas, Lielās talkas, tas ir bezmaksas pasākums priekš iedzīvotājiem. Taču pašvaldībai ir jānorēķinās par atkritumu nogādi un nodošanu poligonā. Ja gada laikā tikai Lielās talkas laikā pašvaldībā tiek savāktas 20-30 tonnas atkritumu un nodošana poligonā izmaksā ne mazāk kā 80 eiro par tonnu, tad tas pašvaldībai, protams, kaut ko maksā. Tāpat ir arī ar zaļajiem konteineriem priekš bioloģiski noārdāmajiem materiāliem. Gadā tas pašvaldībai izmaksā ap 30 000 eiro," teica pašvaldības pārstāvis.
Daugavpils ar šīm aktivitātēm noteikti ir Latvijas "zaļāko" pilsētu vidū, pārliecināti sacīja Laizāns.
""Zaļāki" mēs noteikti esam, salīdzinot ar tām pilsētām, kur vispār nav šķiroto atkritumu laukumu, un ir daudz mazāk konteineru šķirotajiem atkritumiem. Bet, domāju, tas ir tikai laika jautājums, jo tarifa kāpums līdz ar dabas nodokļa likmes kāpumu kaut kādā ziņā visas pašvaldības piespiedīs vēl vairāk iesaistīties šķiroto atkritumu sistēmas attīstībā.
Šķirot ir vienīgais veids, kā kāpināt saglabājamos resursus un mazināt apglabājamo atkritumu daudzumu poligonā," teica Laizāns.
Šobrīd poligonā Demenē "Cinīšos", kas ir otrais lielākais atkritumu poligons valstī, gadā nonāk vairāk nekā 45 000 tonnu atkritumu un lielākā daļa tieši no Daugavpils pilsētas.
