Daugavpilī ir gandrīz 200 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un divi teritoriāli lieli pilsētbūvniecības pieminekļi – Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs un Daugavpils cietoksnis. Daugavpils šajā ziņā ir unikāla pilsēta, vērtē Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Latgales reģionālās nodaļas valsts inspektore Dzintra Bukeviča.
“Daugavpils ir kultūras mantojuma paradīze. Te ir daudz pilsētbūvniecības objektu, kas ir ļoti vērtīgi un reti kur Eiropā sastopami, kā piemēram, Daugavpils cietoksnis, un arī daudzas skaistas ēkas, kas tapušas 20. gadsimta sākumā un 19. gadsimta beigās. Diezgan labi saglabājušās, un arī mākslas pieminekļu ir daudz.
Daugavpils ir ļoti skaista pilsēta, nez kāpēc valda uzskats, ka tikai Rīgā ir arhitektūras pērles, nē, arī Daugavpilī šādu pērļu ir ļoti daudz,” uzsver Bukeviča.
Diemžēl laika griezumā ēkas noveco, bet tieši šīs kategorijas objektu atjaunošana ir dārgs un ilgstošs process, un ne vienmēr to īpašnieki var veikt pašu spēkiem.
“Protams, vienkāršāk ir ielikt jaunas durvis, plastikāta logus, taču no tā zūd kultūras piemineklis, zūd tā seja un acis. Svarīgi ir restaurēt un visu saglabāt, bet tas viennozīmīgi ir ļoti dārgi,” norāda Bukeviča.
Tāpēc Daugavpilī ar šo gadu ieviesta jauna atbalsta programma tieši šādām kultūras pieminekļu statusā iekļautām ēkām.
“Daugavpilī ir gan jūgendstila ēkas, gan pilsētas centrs, gan cietoksnis, gan sarkano ķieģeļu, gan koka arhitektūra. 12. februārī Kultūras pieminekļu saglabāšanas vērtēšanas komisijas sēdē tika apstiprināts atbalsts astoņiem projektiem kultūras objektu restaurācijai Daugavpilī. Lielākā daļa no tiem atrodas pilsētas centrā (Rīgas iela 39, Cietokšņa iela 35, Saules iela 41, Alejas iela 12, Rīgas iela 16, Rīgas iela, 69, 18.novembra iela 98 un Februāra iela 24). Šī gada pilsētas budžetā kultūras pieminekļu saglabāšanai tika piešķirti 70 000 eiro. Saskaņā ar konkursa nolikumu, pašvaldības līdzfinansējums ir no 30% līdz 75% no veicamo darbu kopējām izmaksām. Šī ir pirmā pieredze šādas programmas īstenošanā,” informē Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis.
Pārsvarā šie līdzekļi būs paredzēti projektu dokumentācijas izstrādei, izpētes darbiem, kas ir priekšnoteikums jau reālai restaurācijas sākšanai.
“Ja nav izpētes, nav projektu, tad arī atjaunošanas darbi nevar sākties, vajag izpēti, pamatojumu, izprast par to vērtību. Šogad uzmanība galvenokārt pievērsta vēsturiski arhitektoniskai izpētei un projektēšanai, kas palīdzēs uzsākt projektēšanu un atsevišķu ēkas elementu atjaunošanu visos apstiprinātajos objektos,” stāsta Daugavpils pilsētas galvenā arhitekte Inga Ancāne.
Astoņu ēku vidū, kas saņems pašvaldības līdzfinansējumu 30% līdz 75% apjomā no veicamo darbu kopējām izmaksām, ir arī Daugavpils arhitektūras pērle - unikāla jūgendstila ēka Saules ielā 41, kas gan pašlaik ir nedaudz noplukusi.
To Latvijas Radio izrādīja nama vecākā Raisa Dergača. “Redziet, kā te viss drūp, pats nams ir tik skaists - jūgendstils, kādi erkeri... Šādi nami ir Rīgā, pie mums Daugavpilī tādi tikai divi, un šis ir viens no tiem.
Te bieži piestāj un namu fotografē ārzemnieki. Bet redziet, kā fasāde un greznie erkeri drūp, tas ir drausmīgi,” uzsvēra Dergača.
Šis 1000 kvadrātmetru plašais nams, kurā puse ēkas savulaik kalpoja kā restorāns, bet augšstāvos ir 10 dzīvokļi, jau drīzumā iegūs jaunu veidolu. To atzinīgi vērtē arī paši daugavpilieši.
“Tā ir mūsu pilsētas seja, un tas pievilinās arī tūristus, jo, piemēram, šis nams ir mūsu arhitektūras pērlīte,” atzīst kāda daugavpiliete.
Pirmās astoņas ēkas - kultūras pieminekļi Daugavpilī šogad sāks savu ceļu uz atjaunotni, un pašvaldības atbalsts tam ir būtisks atspēriens.
“Lai palīdzētu šiem nelaimīgajiem īpašniekiem, kuri bieži vien ir iesprostoti starp likumiem par pieminekļu aizsardzību un likumiem, kur pašiem jāuzņemas atbildība par ēkas glābšanu.
Un tas ir svarīgi, ka šāds atbalsts ir pieejams,” uzsver Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes inspektore Bukeviča.
Atbalsta programma pilsētas kultūras pieminekļu statusā esošām ēkām, kā sola pilsētas domē, Daugavpilī turpināsies arī nākamgad.
