Liepājai Civilās aizsardzības plāns līdz pat šai vasarai nebija atjaunots kopš 2013. gada, lai gan likums nosaka – tas jādara vismaz reizi četros gados. Sagaidot administratīvi teritoriālo reformu, tas izstrādāts kopā ar Dienvidkurzemes novadu. Pilsētas un lauku sadarbība būtu izšķiroša arī militāra uzbrukuma gadījumā, secinājuši civilās aizsardzības speciālisti.
"Iedzīvotāji ir jāevakuē ārā no pilsētas, nevis jāliek pagrabos un jāgaida, kad viņiem kritīs kaut kas virsū un pēc tam jāvelk ārā no tiem pagrabiem. Plānā ir apkopotas gan pulcēšanās vietas, gan pagaidu izmitināšanas vietas, un liela daļa no šīm vietām ir tieši novadā," sacīja Liepājas un Dienvidkurzemes novada civilās aizsardzības komisijas izpildsekretāre Nataļja Vecvagare.
Pazemes būves pilsētā, kur evakuēties, varētu pietikt 6000 iedzīvotājiem. Tikmēr Daugavpilī kā vienīgā vieta, kur lielas katastrofas gadījumā varētu evakuēties, apzināta bumbu patvertnes Ķīmijas mikrorajonā.
Secinājumi – šobrīd tā nav izmantojama, bet, lai gan remonts būtu iespējams, jāiegulda miljoni eiro. Daugavpilī vērtēja, ka vietām, kur patverties, būtu jābūt valsts iestāžu sagatavotām.
"Pašvaldības daļā mums jau vairāk ir tādu lokālu kataklizmu gadījumā, kad, piemēram, pārtrūkst gāzes vads, ir kaut kāds ēkas sagruvums, tad mums cilvēkus kaut kur ir jāevakuē. Ja mums nepieciešams evakuēt cilvēkus, tad ir skolas, sporta zāles, dienesta viesnīcas," stāstīja Daugavpils domes izpilddirektora vietnieks Kārlis Rasis.
Taču jau citā krīzē, ukraiņu bēgļu izmitināšanas meklējumos, secināts, ka sporta zāles nav risinājums.
Kopš pandēmijas sākuma ārkārtas situācijas bijušas vairākas un, tās risinot, atklājies, ka valsts operativitāte un spēja pielāgoties nav tāda, kādu cer sagaidīt pašvaldībās.
"Tas, ko pašvaldība piedāvā, kamēr tas nonāk kādu Ministru kabineta rīkojumu vai notikumu formā, tie ukraiņi jau ir sen kaut kur citur izmitināti, brīvprātīgie iesaistījušies, viss jau sen ir noticis, un valsts tikai pakaļ skrien ar saviem lēmumiem," teica Vecvagare.
Liepājā vēl atzīmēja, ka arī pašām pašvaldībām civilajā aizsardzībā jāiegulda vairāk, proti, darbiniekos, kas civilajā aizsardzībā noslogoti pilnībā, nevis to dara apvienojot vairākus pienākumus.
