Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs savā interneta lapā izvietojis brīdinājumu, ziņojot, ka vakarā Daugavā pie Pļaviņām iespējams bīstami augsts ūdens līmenis.
Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde no Jēkabpils reģionālās partijas Latvijas Radio sacīja - ja līdz ar tumsas iestāšanos ūdens līmenis turpinās celties, atkal tiks sasaukta civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēde.
Taču vēlāk ūdens līmenis Daugavā ir pazeminājies un situācija Pļaviņās kopumā kļuvusi mierīga, aģentūrai LETA pastāstīja Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde.
Viņa papildināja, ka arī mazajā pietekupē ūdens ir atkāpies. Tomēr domes priekšsēdētāja uzsvēra, ka atbildīgie dienesti arvien darbojas pastiprinātā gatavībā un situācija tiek pastiprināti vērota.
Bet Daugavpils novadā glābšanas dienesti paredz, ka arī turpmāk ūdens līmenis tikai kritīsies, un to nepaaugstinās pat ledus, kas šobrīd Daugavā ienāk no Baltkrievijas puses.
Daugavas krastā Līksnas pagasta Ribaku ciema iedzīvotājs Ivars Veliks stāsta, ka nedēļas laikā ūdens līmenis strauji mazinājies.
Vēl pagājušajā nedēļā piekļuve Ribaku ciemam ar transportlīdzekļiem pirmo Daugavas palu dēļ bija liegta. Tagad ceļš jau ir gandrīz sauss, redzami vien daži izskalojumi. Arī laiva apgāzta augšpēdus, un gan ciema iedzīvotāji, gan arī pagasta pārvaldes vadība cer, ka turpmāk ūdens līmenis Daugavā tikai kritīsies.
Salīdzinot ar līdz šim lielākajiem plūdiem 2013.tajā gadā, šo gadu iedzīvotāji vērtē kā mierīgu, taču mazliet neparedzamāku.
“Notika Pļaviņās sastrēgumi lielāki. Bet šeit jau pilnīgi viss gāja. Šie ledi pārgāja. Varbūt vēl kaut kas var pacelties, kad tie ūdeņi caur zemi pāries, vēl no mežiem noies,” spriež Ivars Veliks.
Līksnas pagasta pārvaldes vadītāja Brigita Ozoliņa atzīst, ka te plūdi ik pēc kāda laika atgādina par sevi. “Mums arī divas dārzkopības biedrības, kuras atrodas applūstošajā teritorijā,” saka Ozoliņa.
Statistika par pagastā applūdušajām lauksaimniecības zemēm vēl nav apkopota. Vislielākās plūdu sekas šobrīd konstatētas četriem pašvaldības ceļu posmiem, kuru atjaunošanai budžetā būs jārod papildu līdzekļi. Cik lieli – par to spriedīs tad, kad posmi būs pilnībā izžuvuši un tos varēs apsekot.
“Šobrīd ir applūdis viens vēl pašvaldības ceļš, nav izbraucams. Ļoti labi, ka atbrīvojās tas ceļš, kur mūsu zemniece viena strādā, kurai piens bija jāved ar laivu līdz piena savākšanas mašīnai,” stāsta Brigita Ozoliņa.
To, ka nedēļas laikā Daugavpils novadā bažas par lielu plūdu iespējamību mazinājās, apstiprina arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Nedēļas laikā applūdušas bija tās teritorijas, kuras plūdi skar katru gadu, tostarp 25 viensētas. Šobrīd Daugavpils pilsētā ūdens līmenis ir vidēji 5,75 metri, un tas turpina mazināties.
VUGD Latgales reģiona brigādes komandiera vietnieks Valdis Straume stāsta, ka “ūdens līmenis ir krities, un katru dienu krītas aptuveni par desmit centimetriem”.
“Principā plūdu situācija vairs nepastāv,” viņš piebilst.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbojas arī ar Baltkrievijas glābšanas dienestiem. Tie ziņo, ka Baltkrievijā Daugavas ūdens līmenis šobrīd ik dienu ceļas vidēji par pieciem centimetriem. Tas gan salīdzinoši nav daudz un jaunus palu draudus Daugavpils novadam neradīs.
