Jau pirms gada, tiekoties ar izglītības uz zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (Jaunā konservatīvā partija), Daugavpils Universitātes rektore Irēna Kokina uzsvēra, ka kritēriji par studējošo skaitu 4000 augstskolās nav izvērtēti. Tagad, kad šis cipars attieksies tikai uz universitātēm, tas būs tiešais trieciens universitātēm reģionos.
"Nevar būt viss koncentrēts tikai Rīgā. Attīstības stratēģijā skaidri un gaiši teikts, ka jābūt policentriskai attīstībai. Dokumentos to tā raksta, bet ar darbībām iznīcina reģionos universitātes.
Tas nav normāli. Īpaši mums te tādā depresīvā reģionā, tas jebkurā gadījumā bremzēs visa reģiona attīstību kopumā," sacīja Kokina.
Daugavpils Universitātē jaunajā mācību gadā studijas uzsāka ap 2200 studentu, tas ir gandrīz par pusi mazāk, nekā pieprasīs jaunie kritēriji, ja vien tos apstiprinās Saeima.
Daugavpils dome gatavojas oficiāli vērsties Saeimā un valdībā, par to vienojoties domes Izglītības un kultūras komitejā, stāsta komitejas vadītājs, deputāts no Latgales partijas Aivars Broks. "No domes būs vēstule visām atbildīgajām institūcijām, lai no trešā lasījuma izņem šo mistisko skaitli 4000."
Daugavpils domē cer, ka ministrija uzklausīs argumentus, kas ļaus Daugavpils Universitātei saglabāt savu statusu.
Situācija ap statusa maiņu universitātei grauj tās reputāciju starptautiski un valsts mērogā, uzsvēra Daugavpils Universitātes studiju prorektore Maija Burima.
"Latvijai nav vajadzīgs vienīgais pasaulē precedents, ka universitātes statuss tiek izvērtēts pēc vienīgā kvantitatīvā kritērija – 4000 studējošo.
Ilgtermiņā, ja tomēr šis universitātes statuss visu šo pārpratuma likumdošanas normu dēļ tiek noņemts, mēs prognozējam, ka ar tādu intensitāti kā šobrīd mēs strādāt vairs nevarēsim.
Zaudētāji būs visi, tas noteikti vājinās reģionu, padarīs reģiona drošības jautājumu kritiskāku, un arī Eiropas kontekstā tas noteikti iespaidos reģiona situāciju," teica Burima.
Izglītības un zinātnes ministre Šuplinska savukārt norādīja, ka Augstskolu likuma kritēriji, kas attiecas arī uz universitātēm, stājas spēkā trīs gadu laikā pēc likuma pieņemšanas. Līdz tam brīdim augstākās izglītības iestādēm statuss atņemts netiks.
"Tas nozīmē, ka ir trīs gadi, kad augstskola ievēl padomi, uzraksta stratēģiju, saprot, kas ir tās stiprie punkti, un tikai triju gadu rezultātā var skatīties, vai kāds zaudē statusu. Zinātnes universitātei pirmais kritērijs ir specializācija trijos četros izcilos virzienos. No tā principā izriet studējošo skaits. Lai pastāvētu konkrētajā statusā, ir iespējams liels izaugsmes darbs.
Ja trīs gadu laikā ir padome, ir trīs, četri izcili virzieni, ir sadarbība, ir pārskatītas programmas, tad nav nekādu problēmu, ka universitāte tālāk attīstās. Cits jautājums, ja grib saglabāt tikai nosaukumu, bet kvalitāti neuzlabot," sacīja ministre.
Pirms Augstskolu likuma grozījumi nonāk līdz trešajam – galīgajam – lasījumam Saeimā, 9. martā šo jautājumu skatīs parlamenta Latgales apakškomisijā.
